ilvēkam ir raksturīgi vēlēties uzlabot savu dzīvi, tomēr bieži vien viņš atklāj, ka nespēj to izdarīt. Viņš sāk kaut ko mainīt, bet vienmēr atsitas pret vienām un tām pašām problēmām, nespēj tām tikt pāri. Tādā veidā cilvēks neskaitāmas reizes ir cietis zaudējumus, nav sasniedzis mērķus un ir cietis neveiksmi, rezultātā atmetis visam ar roku un dzīvo tālāk vai nu paļaujoties uz likteni, vai arī dzīvo šodienai, sak’, kā būs, tā būs.
Risinājumu tam var atrast Dianētikas mācībā.
Kas ir Dianētika?
„Dianētika (no grieķu dia „caur’ un nous „dvēsele”) apraksta pamatprincipus, kas saistīti ar prātu un garu”. Tieši tāpat kā Ludvigs Feierbahs ir teicis, ka „cilvēks ir tas, ko viņš ēd”, mēs varam pateikt, ka cilvēka šodienas emocionālais stāvoklis un problēmas ir vakardienas lēmumu rezultāts. Ar vakardienu šeit mēs izprotam jebkuru laika brīdi, kas bijis pagātnē.
Ja, teiksim, cilvēks iepriekšējā vakarā ir lietojis alkoholu un vēlu aizgājis gulēt, tad no rīta tam noteikti sāpēs galva un viņš jutīsies slikti. Ja, turpretim, viņš ir ievērojis pareizas ēšanas noteikumus, no rīta jutīsies mundrs un enerģijas pilns.
Kādreiz mēs esam pieņēmuši lēmumu attiecībā uz to, kādu darbu darām šodien, kāds cilvēks mums ir blakus, un vai vispār kāds ir, attiecībā uz to, kur mēs dzīvojam utt.. Noteiktu lēmumu jeb izvēļu pieņemšana nav nejauša, tā pakļaujas zināmām dabīgām likumsakarībām, kuras izriet no cilvēka būtības.
Cilvēks var pieņemt pareizus lēmumus, kuri sekmē labklājības pieaugumu attiecībā uz sevi, ģimeni, darbu, interesēm, iespējām, palīdz sasniegt mērķus un baudīt dzīvi gan pašam, gan citiem cilvēkiem. Taču dažkārt cilvēks pieņem nepareizus, neoptimālus lēmumus, veic neprecīzu aprēķinu.
Dianētikā tiek uzskatīts, ka cilvēks savā būtībā ir labs, un, pieņemdams kādu lēmumu, viņš vadās no principa, kā izdarīt labāk. Taču situācijas ir dažādas, tās prasa atšķirīgus risinājumus, bet cilvēks ne vienmēr spēj tos pareizi izdarīt. Tā veidojas situācijas, kad nākas kaut ko slēpt no citiem, izvairīties vai pat citiem nodarīt pāri. Dažkārt, cenšoties izvairīties no sāpju nodarīšanas citiem, cilvēks nodara pāri pats sev. Rezultātā viņš kļūst nelaimīgs.
Kam domāta Dianētika?
Piemēram, pēc kāzām vīrs vēlas, lai sieva vairāk laika pavada mājās, liedz viņai apmeklēt, piemēram, kora mēģinājumus. Sieviete mīļā miera labad piekrīt, tas ir pieņem lēmumu, ka būs mājās kopā ar vīru, tomēr jūtas nelaimīga, apdalīta, un arī vīrs viņai blakus nemaz nav laimīgs, jo sieva ir īgna un neapmierināta. Tas kaitē attiecībām. Bet faktiski jau viņa ir pati sevi apdalījusi, jo nav mācējusi iepriekš pareizi vīram izskaidrot savu vēlmi. Dianētika dod atbildes uz jautājumu, kādēļ viņa rīkojās pretēji savai patiesajai gribai.
Cits piemērs. Darbinieks pieļauj kļūdu, bet, negribēdams izsaukt priekšniecības dusmas, to noslēpj cerībā, ka brīvā brīdī izlabos. Taču izdevība tik drīz nerodas, un viņam ir jāturpina slēpt. Niecīgā kļūda pamazām apaug ar nepatiesības un melu kārtu, darbinieks sāk justies vainīgs, sāk asi reaģēt uz kolēģu piezīmēm, ierauties sevī, un beidzot bez redzama un saprotama iemesla aiziet prom no darba, apvainojot palicējus visos pasaules grēkos. Cilvēks paliek bez darba, bez labām attiecībām ar bijušajiem kolēģiem. Kurš ir radījis šādu situāciju? Pareizi, viņš pats.
Dianētika palīdz neiekrist līdzīgās situācijās un, kas galvenais, tikt no tām laukā.
Tā ir mācība par to, kā labot pagātnē pieļautās kļūdas, kā tās neatkārtot. Kā dzīvot saskaņā un harmonijā pašam ar sevi, kā kļūt spējīgākam patstāvīgi atrisināt jebkuras radušās problēmas, kā dzīvot pilnvērtīgāku un saturīgāku dzīvi, kā kļūt enerģiskākam un dzīvespriecīgākam, kā uzturēt labas attiecības ar cilvēkiem un kā justies labi.
Pirms uzsākt Dianētikas praksi, cilvēks aizpilda testu un pēc testa rezultātiem viņš saņem bezmaksas konsultāciju, kurā profesionālis rekomendē, kādas darbības ir jāveic viņa spēju uzlabošanai.
Dianētikas procedūra ietver sevī vairākas darbības. Tajā netiek lietota ne hipnoze, ne kādi medikamenti. Cilvēks netiek ievests transā vai jelkādā līdzīgā stāvoklī. Viss notiek, cilvēkam esot pie apziņas nomoda stāvoklī. Galvenā Dianētikas atšķirība no citām praksēm ir tā, ka neviens no malas neiesaka, ko lai cilvēks dara vai nedara. Visas pareizās atbildes cilvēks atrod pats, viņam tikai palīdz novirzīt uzmanību uz noteiktu objektu. Mūsu palīdzības būtība nav gaidīt no dabas brīnumu, bet gan izmantot cilvēka dabīgās spējas viņa paša labā.
Neviens nespēj nodzīvot otra cilvēka dzīvi. Dianētika sniedz zināšanas, un cilvēki paši sakārto savas dzīves.
|
“ Neviens nespēj nodzīvot otra cilvēka dzīvi. |
Atsevišķos gadījumos cilvēks vēršas pie konsultanta, viņam tiek sastādīta programma, kura neprasa daudz laika, un uzreiz var sajust uzlabojumus.
Pie mums vēršas cilvēki, kuri ir pazaudējuši darbu un atrodas uzskaitē darba biržā. Bieži vien tie ir kvalificēti speciālisti. Viņi uzdod sev jautājumu: „Kādēļ tā ir noticis? Kādēļ es esmu bez darba? Manā vietā paņēma cilvēku, kurš zina mazāk un nav tik labs savā arodā.” Šajā pasaulē nekas nav stabils, viss plūst un mainās, tādēļ arī no šādas situācijas ir iespējama izeja. Dažkārt jau pirmās sarunas laikā cilvēks atklāj, ka viņš varēja arī nepazaudēt šo darbu, ja vien viņam būtu bijušas pareizās zināšanas. Un te nav nekādas burvestības, vien dažu pilnīgi dabisku likumsakarību saprašana.
Vai arī atnāk māte, kurai ir divi pusaudžu vecuma bērni. Ar vienu viss ir kārtībā, ir labas attiecības, skolā labi mācās, apmeklē pulciņus. Tomēr ar otru bērnu ir problēmas: neklausa, kavē skolu, ar viņu ir grūti saprasties. Māte ir izmisusi, meklē izskaidrojumu, ko viņa ir pareizi darījusi ar vienu bērnu, un kur pieļāvusi kļūdu ar otru. Dianētikā var atrast atbildes uz šiem jautājumiem, jo tā ir mācība par pašu cilvēku, viņa būtību.
Mūsu sabiedrībā valda stereotips, ka cilvēkam ir intensīva, interesanta dzīve, kamēr tas ir jauns, spēka un enerģijas pilns. Ar gadiem šī enerģija kaut kur pazūd, dodot vietu slimībām, īgnumam un nemieram. Tā tas bija ar mūsu vecākiem, tāpat ar vecvecākiem, un, ai, kā negribas atkārtot viņu dzīvesstāstu! Savukārt cilvēki, kuri ir iepazinuši Dianētiku, arī dziļā vecumā spēj rast laimes sajūtu, izjust dzīves garšu un dzīvot ar pilnu krūti nevis vadīt dienas, atmiņās par „seniem labiem laikiem”, kad „debesis bija zilākas un zāle zaļāka”.
Diemžēl dzīvē notiek tā, ka cilvēkam ar gadiem pazūd mērķis. Jaunībā mēs visi tiecamies pēc izglītības, ģimenes, labklājības. Zināmā vecumā mums tas viss jau ir: vīrs, bērni, māja, mašīna, ceļojumi…. Kādam ar to pietiek, bet daudziem tomēr sāk pietrūkt dzīves piepildījuma. Kaut kā gribas izrauties no dzīves rutīnas, gribas kaut ko vairāk, bet īsti nezina, ko. Un tad nāk „izklaides” jaunu attiecību izskatā. Cerībā, ka jaunais partneris spēs sniegt to sen pazaudēto laimes izjūtu. Tomēr cik gan bieži šādi „eksperimenti” beidzas ar vilšanos un zaudējuma sajūtu!? Dianētikas zināšanas palīdz ne tikai saglabāt attiecības, bet dod iespējas atrast dzīvei jaunu piepildījumu, uzlabot attiecības ar mīļajiem, dod spēku jauniem izaicinājumiem un iespējām.
Ir cilvēki, kuriem Dianētikas mācība liekas par grūtu. Liekas neiespējami pāris reizes nedēļā veltīt tam, lai apgūtu jaunas zināšanas, gribas saņemt gatavu recepti, kā rīkoties tā vietā, lai meklētu atbildes pašiem. Tās ir atrunas. Vienkārši šāds cilvēks nav pa īstam sagribējis mainīt savu dzīvi, būt laimīgs, izstarot gaismu. Tā vietā viņš izvēlas rutīnu, ierastās „siltās čības un dīvānu”. Tādiem cilvēkiem Dianētika nespēj palīdzēt.
Protams, šeit neiztikt bez zināmas piepūles. Ir mazliet jāpamācās, ir jāspēj sakārtot kādas savas dzīves sfēras, tomēr rezultātā jūs gaida balva – laimīgāka un piepildītāka dzīve!
P.S. Grāmatu „Dianētika” ir sarakstījis L.Rons Habards. Līdz 2010. gadam autors ir 4 reizes iekļuvis Ginesa rekordu grāmatā, tai skaitā kā rakstnieks, kura darbi ir tulkoti vislielākajā skaitā valodu. Grāmata „Dianētika” ir iztulkota arī latviešu valodā. Ir laiks iepazīt pasaulē atzītu autoru!
