Esmu sieviete/mamma. nu jau vairāk kā gadu, mani tas iepriecina, sajūsmina, aizrauj, biedē, izklaidē, uzlabo, attīsta, appludina ar mīlestību un prieku.
Mana dzīve Pirms D. dzimšanas bija vētraina, nepastāvīga, kaislīga, pilna vīriešu, mīlestības, piedzīvojumu, tusiņu, nedaudz alokohola, zālītes, ceļošanas, iepirkšanās.
Šobrīd mana dzīve ir darbs, mazais, miegs, ēšana un mājas tīrīšana. Man katastrofāli pietrūkst laika sev, kur nu vēl randiņiem, jebkam, kas nav darbs, mazais, miegs, ēšana vai mājas tīrīšana.
Lai cik dīvaini, šis 6 lietu uzskaitījums nepavisam neatbilst manam priekšstatam par sevi. Es taču esmu māksliniece, Sieviete ar īpašu domāšanu, kas tic, ka pasaule sastāv vismaz no 13 dimensijām, ka nav pagātnes, ne nākotnes un kas viss, kas ar mums notiek, ir mūsu pašu radīts. Bet te es esmu – realitātē, kas pat ne tuvu nestāv Bīstamo mājsaimnieču seriāla varoņu dzīvei. Vienmuļa un nogurdinoša.
Tāpēc es ar tādu sajūsmu pošos uz kino – uz filmu, kas mani aizraus fantāziju pasaulē vismaz 3 h no vietas.
Nē, nē, nav ne piles nožēlas, es izbaudu šo savas dzīves periodu, gūstu, ko varu iegūt un zinu, ka sekos nākamais, tikpat jauks un pavisam citādāks.
