Atradu savu pusgadu atpakaļ rakstīto, bet nepubliskotu dienasgrāmatas ierakstu, tomēr, šķiet, ka vajag, tādēļ – cienājaties :)<br />
<br />
<br />
Jau kādu laiku gribējās publiskot savas sajūtas, atkailināties, skaļi padalīties ar savu <br />
vislielāko noslēpumu (to, protams, pamanīs jebkurš, tomēr es to cītīgi slēpu – ar drēbēm, fotošopu u.c. knifiņiem 🙂 ). Un tomēr – te tas ir – <b>esmu apalīte</b> 🙂 <br />
<br />
Varbūt izteikt skaļi kādam šķiet komiski, stulbi, ārišķīgi, nevajadzīgi, bet man tas ir SVARĪGI. Jo. patiesībā šo faktu es apzinājos tikai pagājušā mēneša laikā. Sēdēju savā meistarības skolā, skolasbiedru ielenkumā, un man piešķīlās: Es esmu apalīte! <br />
<br />
Lūdzu vārdu pasniedzējai, piecēlos kājās un stādījos priekšā no jauna – esmu Anonīmā Apalīte. Jāpiebilst, ka šī skola ir neparasta ar to, ka tur nemācās ne matemātiku, ne ķīmiju, pat ne biznesu, bet gan sadraudzēties ar saviem ēnainajiem dvēseles stūrīšiem (piemērs: bailes iesprūst svešā tualetē), tāpēc mana uzstāšanās neizraisīja šoku vai sašutuma vilni :)<br />
<br />
Fakts ir tāds, ka es lielo daļu savas dzīves (vismaz gadus 10-15) esmu centusies atrast savu vietu un drēbju izmēru. Mēģinājusi visādas diētas un visas tās lietas, kuras jūs, meitenes, un droši vien arī daļa puišu, jau zināt. Un, nekad šo gadu laikā neierindoju sevi pie apaļajiem cilvēkiem, bet centos iespīlēt 38 izmēra džinsās 🙂 Un kad tas neizdevās, es padomāju – nu gan es esmu uzēdusies. <br />
<br />
Atšķirība bija tāda, ka šī pēkšņā atziņa (acīmredzot, dvēseles stūrīšu iemīlēšanas process jau bija sācies) mani padarīja vieglu kā pūciņu (būtu vietā salīdzinājums <i>vieglu kā balerīnu</i> 🙂 ) . Es pēkšņi sajutos tā, itkā milzu slogs būtu novēlies no pleciem. Tāds ilgi, ilgi nēsāts. Un dīvāinākais bija tas, ka mani pārņēma kosmiska apziņa – tas, ka cilvēks nav perfekts pēc sabiedrībā pieņemtiem parametriem, pilnīgi un galīgi nenosaka viņa vērtību! nemaina ne ar + ne – zīmi. Ikdienā man to varēja teikt visus šos 15 gadus, bet es to vienkārši nedzirdēju. <br />
<br />
10 lieki kg, atņemam tavai cilvēciskajai vērtībai 25 punktus, sabojāti mati??? vēl 15 nost! kabriolets? – oo, 45 punkti klāt! Bakalaurs? 55 klāt, nepabeidzi vidusskolu?? 50 nost utt.<br />
<br />
Lieks kilograms, garš deguns, atļukušas ausis, līkas kājas, pliks galvvidus (publika papildina ar personiskiem piemēriem), tukšs maciņš utt. Tas viss taču īstenībā nemazina mūsu vērtību kā cilvēkam, personībai, mīlošai un mīlestību gaidošai būtnei. Mēs neesam ne labāki, ne sliktāki. Tikai dažādi un unikāli 🙂
Anonīmo apalīšu klubs
Dalīties.
