Katru gadu 8.martā mēs svinam Starptautisko Sieviešu dienu, jeb dažās valstīs tiek saukta arī par Starptautisko strādājošo sieviešu dienu. Sievietes šajā dienā tiek godinātas vairāk kā 60 pasaules valstīs, tomēr dažādos reģionos ir atšķirīga svētku pamatideja. Dažviet tiek akcentēta cieņa, apbrīna, pateicība un mīlestība pret sievietēm kā tādām, citviet tiek slavēti dāmu politiskie, sociālie un ekonomiskie sasniegumi. Šī diena ir veltīta visām sievietēm, neatkarīgi no to vecuma vai sociālā statusa. Suminātas ar ziediem un apsveikumiem tiek visas sieviešu dzimtes pārstāves – meitiņas, māmiņas, māsiņas, draudzenes, skolotājas, omītes, sievas un kolēģes.
Austrumeiropas valstīs esam radušas domāt, ka 8.marta svinības ir pārmantota tadīcija no PSRS laikiem. Bet izrādās, ka tā gluži nav. Leģenda vēsta, ka Starptautiskās sieviešu dienas pirmssākumi ir meklējami jau tālajā 1857.gadā, Ņujorkā, kur tekstilrūpniecībā strādājošās sievietes devās demostrācijā, lai protestētu pret smagajiem darba apstākļiem un nevienlīdzīgo atalgojumu. Policija pielietojusi dažādas metodes, pat šāvienus gaisā, lai izklīdinātu protestētāju pūļus. Dažas dāmas pat esot gājušas bojā. Pēc šī atgadījuma kreisās partijas sākotnēji izsludinājušas sēru dienu.
1909.gada 28.februārī ASV Sociālistiskā partija, pieminot 1857.g. traģiskos notikumus, izsludināja Sieviešu solidaritātes dienu, kas arī ir uzskatāma par 8.marta svinēšanas tradīciju aizsākumu. Šai tradīcijai pievienojās valstis, kurās darbojās sociālistiskās partijas arī Eiropā, t.sk.Krievija, kaut arī pirmajos gados Sieviešu solidaritātes diena netika atzīmēta 8.martā.
Kādēļ 8.marts? Sākotnēji Sieviešu solidaritātes diena tika atzīmēta februāra mēneša pēdējā svētdienā, ar sieviešu gājienu pilsētās, dažviet pat ar streiku vai demonstrāciju, kur galvenais vadmotīvs bija vienlīdzīgas sieviešu tiesības, cīņa pret sieviešu diskrimināciju un vēlēšanu tiesību piesķiršanu. Pirmo reizi 8.martā sieviešu solidaritātes demonstrācijas norisinājās 1914.gadā visās valstīs. Visticamāk tādēļ, ka tā bija svētdiena. Turpmākajos gados Starptautiskā sieviešu diena tiek atzīmēta tieši 8.martā, neatkarīgi no nedēļas dienas. Sākot ar 1977.gadu arī ANO ģeneralā asambleja ieteica dalībvalstīm atzīmēt 8.martu kā dienu Cīņā par sieviešu tiesībām.
Pēc Padomju savienības sabrukuma Latvijā sieviešu dienas atzīmešana no oficiālo svinamo dienu saraksta tika svītrota. Bet tradīcija bija dziļi iesakņojusies tautā un izveidojusies jau kā kultūras daļa. Līdz ar to, sākot ar 2008.gadu tā atkal ir iekļauta atzīmējamo dienu sarakstā. Pretstatā daudzām citām valstīm, kur 8.marts ir brīvdiena (dažviet oficiāla brīvdiena tikai sievietēm), Latvijā tā nav brīvdiena.
Sieviešu godināšanas paražas un rituāli 8.martā ir līdzīgi. Sievietes tiek sveiktas darbavietās un ģiemenēs ar ziediem, saldumiem, īpaši sarūpētām dāvaniņām. Tradicionāli Latvijā tiek dāvātas tulpes, arī narcises vai neļķes. Savukārt dienvidu valstīs, piemēram Itālijā, Spānijā un Portugālē tiek dāvināti ziedoši mimozas zari. Balstoties uz tradīcijām, godināšanai tiek izvēlēti tikai sezonālie ziedi.
Kādēļ šī diena ir kļuvusi tik īpaša? Ikdienas rūpēs, steigā un milzīgajā atbildības nastā, kas ir uz 21.gs. sieviešu pleciem, bieži vien tiek piemirsts par to milzīgo darbu, ieguldījumu un pat ziedošanos no sieviešu puses. Šī ir tā diena, kad visai sabiedrībai to atcerēties un pateikt paldies savām sievietēm. Paldies, par rūpēm, raizēm, ieguldīto enerģiju, atbalstu, padomu, tīrajiem mājokļiem, gardajām maltītēm un vienkārši mīlestību, kuru sievietes nesavtīgi dod apkārtējiem.