Labs rīts!
Vakardien vakarā abas ar sunīti mazliet samirkām. Šorīt krekšķi kaklā atkausēja vīra uzsildītais piens ar medu. Muguras sāpes izlīdzināja vīra spēcīgo roku masāža ar ārstniecisku ziedi. Vai nav jauks man vīrs? 🙂 Vakardien gan mazliet uz viņu papukojos, kā dēļ tā pavairāk kartupeļu pankūku nonāca vēderā, taču beigu beigās pamēģināju iejusties viņa ādā. Un tad tā “puka” tā kā pārgāja. Apēstās pankūkas gan atpakaļ vairs nepaņemsi, bet labi, ka tas bija ap 16.30 nevis 20.00 vai 21.00 😀 Vakarā apēdu 2 lielus āboļus un padzēros tēju ar medu, zinot, ka esmu bijusi samirkusi.
Kopumā vakardien man nav sev ko pārmest, izņemot to, ka organismam nācās cīnīties ar kartupeļiem. No paša rīta salaidu greizi to, ka izdzēru litru zaļās tējas. Zaļā tēja radīja tādu kā izsalkuma sajūtu, kas lika ķerties pie ātrākā- jau sagatavotā varianta- kartupeļu biezenis ar burkānu salātiem. Tas bija ap 11.00. Ap 16.30, kā jau iepriekš minēju, bija kartupeļu pankūkas. Nu dikten gardas sanāca 🙂 Starp citu, katru dienu dzeru grūtnieču vitamīnus, kas man liek būt mierīgai par to, ka mazulis saņem visas viņam nepieciešamās barības vielas.
Nu nebadojos es un neierobežoju sevi drastiski. Es piedomāju, pajautājot sev- tiešām gribu ēst vai tā ir tikai tāda iegriba aiz “nav ko darīt”.
Kartupeļus kā pamatēdienu vajadzētu izslēgt no ēdienkartes. Smaga barība. Organisms uzreiz to jūt.
