Labs rīts!
Sēžu graužu burkānu. Blakus suns, kurš kārām acīm aprij manu ēdamo. Nav jau svarīgi, kā garšos, galvenais, ka dabūts no cilvēka rokām.
Aizvakar noskatījos filmu “Julie & Julia”. Un vakar vakarā izlēmu izmēģināt ko līdzīgu. Tikai nevis kulinārijas jomā, bet ēšanas jomā. Izlēmu, ka sākumam pietiks ar 10 dienām… lai redzētu, vai vispār būs kāds efekts šajā stāvoklī.
Stāvoklis tāds, ka pagaidām mans ķermenis ir arī mājas topošam cilvēciņam. Vēl nedēļas četras viņš manī mājos. Lai sagatavotu savu organismu dzemdībām, cieši izlēmu mainīt ēšanas paradumus. Tie šobrīd ir haotiski. No rītiem vēl spēju iedvesmoties un turēties pie “nē- ceptam, treknam, saldam”, bet pusdienās un vakaros “raujos nost”. Tā nu mans svars pa grūtniecības laiku ir sakāpis gandrīz līdz 100kg. Ginekoloģe rājās, taču tas, diemžēl, nav spējis mani atturēt no blēdībām. Tāpēc vēlos mazliet sakārtoties līdz ārstes nākamajai apmeklējuma reizei un sakārtot šo tik svarīgo dzīves jomu vispār. Lielākā tiesa no tā, ko es ēdu un par ko mani moka sirdsapziņa, bērniņam it nemaz nenoder. Dzeru grūtnieču vitamīnus, tāpēc, domāju, ka mazulis neizjutīs kaut kādu barības vielu trūkumu. Nekad neesmu bijusi tāds īsts salātu grauzējs, bet nu… pamēģināsim. Badošanās noteikti nebūs (lai nomierinātu tos, kas varbūt lasa šo ierakstu), būs citādas pārtikas izvēle. Paskatīsimies, kā mainās pašsajūta.
Atskaitei. 1.dienā (20.aprīlī) sveru 95 kg. Termiņš 1.maijs. Neplānoju dikti svaru samazināt, bet priecātos, ja no dupša pazustu kādi kg 2 🙂
Tā kā esmu viena pati šajā apņemšanā, izlēmu tomēr atskaitīties kādam. Pablogošu pati priekš sevis.
