Pēdējā laikā rudens un ziemas vētras nudien palikušas spēcīgas! Un, kā jau ierasts šajās reizēs, Dubultos vispirms pazūd elektrība. Tad, tiek atslēgts karstais ūdens, un tūlīt pēc tām – arī apkure. Ja nav pārāk vēls un tumšs, vietējie mēdz doties pie jūras – ieelpot vētras īpatnējo gaisu…
* * *
Bet es – devos palidot vējā!
Esmu neliela auguma un viegla. Un man ir kāds melns, garš, maigas vilnas auduma mētelis ar kapuci, apdarināts ar skaistu rotājumu, kurš tajā brīdī, kad es stāvēju kāpās pie pašas satrakojušās jūras, kā pēc burvju mājiena, pēkšņi pārvērtās platos, melnos spārnos…
Un stiprās brāzmas pacēla mani virs zemes… – vismaz kāda pusotra centimetra augstumā!
* * *
Toreiz…, kad devos atpakaļ uz mājām, jau kļuva tumšs. Gāju pa Kļavu ielu uz leju un vēroju kā Dubulti bezcerīgi grimst tumsā… Pirms Dubultu prospekta šķērsošanas, automātiski paskatījos pa kreisi un… – ieraudzīju gaismu!
Es sāku tai tuvoties.
* * *
Šī gaisma nāca no Tirgotavas, kas ir Dubultu prospektā. Godīgi sakot, vārds „Tirgotava” – šim mazajam veikaliņam īsti nepiestāv: viena neliela telpa, divas letes un divas pārdevējas… Dārgie auto nemēdza šeit apstāties, jo Tirgotavā toreiz vēl nevarēja norēķināties ar kredītkartēm. Toties jaukā un mīļā krievu pārdevēja vienmēr centās pateikt pircējām: «На доброе здоровье!»/ Uz veselību!
* * *
…bet smalkajiem ļaudīm nemaz nerūp vienkāršās krievu sievietes sirsnība, un lepni auto traucās garām – uz savam villām.
* * *
Tovakar Tirgotavā… – dega svecītes! Dzīvā un siltā gaisma…
И сердечная русская прордавщица – достала из “подсобки”… счёты!
Un tur bija pilns ar ļaudīm! Kādēļ sēdēt mājās vieniem pašiem tumsā un vientulībā? Ja var apspriest pēdējos notikumus!
– Vai dzirdējāt, ka Elvi veikalā iestrēga “elektriskās” durvis? Un visi pircēji tika iesprostoti veikalā?!
– Да! Двери-то и застряли! И все — там и застряли!
– Ha, ha, ha, haaaaaaa! Ха, ха, хааааааа!
* * *
Es iestājos rindā. Īsti nebija ko pirkt, bet tikai gribējās pabūt starp šiem cilvēkiem… – kopā!
* * *
– Nu, ko! Beidzot nevar skatīties visādus „šovus” pa televizoru vai stundām sēdēt pie datora. Тumšs un auksts.
– Nu, ir īstais laiks ķerties pie „demogrāfiskās situācijas uzlabošanas”!
– Так за нами и не задержится: мы – “Будь готов”! Углубим! Понимание “повышения демографии”!
– Ha, ha, ha, haaaaaaa!!/Ха, ха, хааааааа!!
– Tak, tie jaunie… – nevarīgi!
– Viņi “tādas lietas” redz tikai Internetā!
– Ну…, да! “Виртуально”! Понимаешь?! На мониторе, – твою мать!
– Нa, ha, ha, haaaaaaa!!!/Ха, ха, хааааааа!!!
– Būs jānāk talkā īstiem večiem!
– Так, мужиков то… – поди, и не осталось… Всё, бл*дь, старпёры одни! Тьфу!
* * *
Jautrība Tirgotavā patiesi sita augstu vilni.
– Слушай сюда!: „Стар, да петух! А, тот молод, – да протух!»/(spārnotais krievu teiciens: vecs vīrs, bet stiprs un spēcīgs, kā gailis; bet jaunais – nu jau sapuvis, nekam nederīgs).
– Да ты, видать… секс-гуру!
…uz brīdi Tirgotavā pēkšņi bija iestājies klusums. Apjukums… Tad, kā zibens no skaidrām debesīm:
– Неприличными словами… – не выражаться!
– Ha, ha, ha, haaaaaaa!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!/ Ха, ха, хааааааа!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!
* * *
Kad caur tumsu gāju uz mājām, man bija silti ap sirdi. Jo arī mani logi bija gaiši – manā dzīvoklī dega mazās svecītes!
* * *
Ziema šķita nomācoši gara, bet sniegu tā kā vēl aizvien neredzējām…
1 komentārs
Labs!!!