Šodien twiterī izlasīju vienu brīnumjauku teikumu: “Krīzes iespaidā radies jauns termins – veikalos ŠOPINGU nomaina LŪRINGS.” Sākumā kādas piecas minūtes smējos par mūsējo izdomu un sarkasmu, bet tad tā aizdomājos.
Patiesībā jau tā arī ir – uz skaistām lietām paskatīties gribas, bet, ja tās rocības vairs nav, tad ar neko vairāk, kā lūrēšanu uz precēm veikalu plauktos, tas nebeidzas.
Gribētos jau ar tādu smīnu sejā teikt: „Ak, nabadziņi!” Tomēr jāatzīst, ka arī mani iepirkšanās paradumi pēdējā pusgada laikā ir ļoti mainījušies. Es gan neeju uz veikalu kā uz muzeju, es vienkārši vairs nedodos uz veikaliem.
Lai gan nekad neesmu bijusi šopaholiķe un jaunas lupatiņas iegūšana savā īpašumā man nekad nav radījusi gandarījuma sajūtu, laikam jau tā doma vien, ka nevari atļauties to, ko agrāk, nospiež un urda. Un esmu atklājusi, ka, neejot uz veikaliem, es sevi vismaz nepakļauju šīm sajūtām. Ja godīgi apģērbu, apavu, aksesuāru, parfimērijas veikalos neesmu bijusi jau kādus četrus, piecus mēnešus.
Protams, pārtiku vēl iegādājos, bet arī tad izskrienu caur Rimčiku kā vilks caur Rīgu – ne pa labi, ne pa kreisi. Domāju, ka ne es viena tāda… Bet varbūt tomēr viena?
9 komentāru
+ 1 šeit 🙂
Lūrings… Tāds dīvains vārds 😀
Jā, es arī uz veikaliem pēdējā laikā eju ļoti reti. Biju aizvadītajās brīvdienās, staigāju kā pa muzeju, noskatot, kas man patīk, kāds modelis, krāsas. Un nu ar savu draudzeni (šuvēju) esam sākušas štukot par šā tā uzšūšanu.
Simts gadus neesmu tā pa īstam šopingojusi kā vēl kādus divus gadus atpakaļ! Kad varēju ieiet veikalā un nopirkt to, kas man patika, bet nu baigi slikti tādēļ nejūtos, beidzot varu sākt novalkāt to, kas ir sapirkts! A tā katru reizi ko jaunu nopirku un iepriekšējās lietas tā arī palika vienu reizi uzvilktas 🙂
Kā jau rakstīju, es nekad neesmu bijusi liela šopingotāja, bet laikam tas nostrādā tīri psiholoģiski. Proti, normālā situācijā, pārticībā pēc tā nevilka, bet tad, kad apzinies pārmaiņas, ierobežotās iespējas, parādās arī tā gribēšana, tas mazais velniņš, kas rausta iekšā kādas stīgas 🙂
Es arī ļoti sen neesmu bijusi iepirkties. Bet es neatzīstu tādu bezmērķīgu klīšanu pa lielveikalu, īpaši, ja vēl apzinies, ka nevari atļauties neko iegādāties!
Mīļās meitenes, jūs daudz ko esat palaidušas garām, neejot "ekskursijās" pa veikaliem. Tagad ir tik daudz akcijas, atlaides, daudzviet arī preču sākotnējā cena ir ievērojami kritusies.
Mēs savā paziņu lokā šo procesu saucam par "vindovsšopingu".
Es tā dariju jau ilgu laiku, bet tas ar drēbēm nav saistīts – kad gribas ēst kādus gardumiņus, eju uz konditorēju un vienkārši skatos uz pīrāgiem un citiem izstrādājumiem) Pēc tam est negribas un figūra ir kartībā ))