Par Starptautisko Sieviešu dienu šķēpi joprojām tiek lauzti, jo daļai sabiedrības aplami šī diena asociējas ar pagājušiem laikiem. Tomēr statistika ir nežēlīga – nabadzībai visā pasaulē ir sievietes seja un Latvijā ir visaugstākais Eiropas Savienībā risks sievietēm būt nabadzīgām. Vissmagāk šeit par iztikšanu nākas domāt sievietēm pēc 65 gadu vecuma sasniegšanas, māmiņām, kas vienas audzina bērnus, un sievietēm, kas cenšas izkļūt no vardarbīga vīrieša ģimenes. Sievietes un nabadzības tēma jo īpašas uzmanības vērta ir pašlaik, kad visā Eiropā 2010. gads pasludināts par gadu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību.
8. marts ir solidaritātes diena, kam jau kopš pagājušā gadsimta sākuma sievietes ir devušas nozīmi, apvienojoties un publiski atgādinot par to, kas viņām ir svarīgs. Arī Latvijas sievietēm svarīga ir ekonomiskā drošība un dzīves kvalitāte, kurus simbolizē maize un rozes.
Man šī diena ir papildus iespēja savā profesionālajā darbā pievērst uzmanību tam, kā es varu uzlabot sieviešu stāvokli ar savu ieguldījumu un idejām. Man šī diena ir arī rīcības diena, kad varu paskatīties sev apkārt un padarīt šo dienu kaut vienai sievietei gaišāku.
Aicinu atcerēties, ka mums visiem ir pensionētas kolēģes, tuvākas un tālākas radinieces, kaimiņienes, skolas biedrenes un draudzenes, kas ikdienas steigā nav sen redzētas. Izmantosim iespējas sarunai vai vēstulei, tiksimies un kopā domāsim par mūsu, sieviešu, prioritātēm – Latvijas ekonomisko attīstību, tautas nākotni un politiku.
2 komentāru
Man vienmēr sirds sāpējusi par tieši pensijas vecuma sievietēm, vai tām kas tuvu tam, jo viņas vismazāk tiek mīlētas darba tirgus vidē, jauns cilvēks ar savu enerģiju vēl spēs izkarot vietu zem saules, kaut vai lai izdzīvotu, bet kundzēm cienījamos gados ir grūti.<br>Vientuļajām mammām, ja nav kas palīdz bērnu audzināšanā iet smagi, jo tā jau ir cīņa par izdzīvošanu un lai iestātos darbā nekas cits neatliek kā melot par ģimenes stāvokli. <br>Bet Sievietes, kas turpina dzīvot ar varmākām, man tā vien gribas iet – paņemt aiz rokas un aizvilkt ar varu, ieslēgt krātiņā, lai līdzīgi kā narkomānam pārietu lomkas pēc tieksmes atgriezties atpakaļ un rastos vēlme sākt citādāku dzīvi – labāku.
Kādai dzīve pilī, kādai mazā būdiņā, bet laimīga… <br>Ir, ir vērts apsveikt gan savas mammas, gan Omammas! Ja ne kā citādāk, tad vismaz šādā dienā no lieka piezvanīt, aiznest kādu ziediņu…