…ir tumšs, pusnakts. 1.decembris, 2010. gadā. Lielupe aiz loga – ir baltāa un klusa… Nu, jau – aizsalusi… Aizmigusi. (Ne)dzīva. (Ne) mirusi…
– …sveša?
Nezinu. Neesmu droša.
Arī mans Rudens – ir jau prom…
Neatgriezeniski?
Šoreiz…
– …līdz manai Mīlestībai…
* * *
"…vai atminies norunu…? Tikai sekss. Un Tev ir iespēja pateikt – nē. Nevis vainot mani…"
* * *
…man jāraksta atbilde, bet…
* * *
Es plaši atveru logus, jo pēkšņi aptrūkst elpas… Ārā nedabiski skaistām pārslām lēni krīt sniegs…
Un ir tik klusi. Un cēli. Un man gribas… – sasalt, sastingt, lai vairs nejustu neko…
* * *
…nē
L.
* * *
…es pamodos naktī ap plkst. trijiem… – no sala un izmisuma. Svecītes bija izdegušas. Logi stāvēja plaši atvērti… un manā istabā lielām un nedabiski skaistām pārslām klusi krita sniegs…
Es satvēru mobilo telefonu un izlasīju pēdējo Viņam nosūtīto īsziņu:
– …es
mīlu
Tevi,
…
L.
