Gribu padalīties ar savām sajūtām, par manā dzīvē pirmo apmeklēto modes skati!
Pagājuša piektdiena, laikam tiešām bija tāda brīnumaino lietu diena, jo es ne tikai izbaudīju fantastiskas pārvērtībs patīkamu cilvēku sabiedrībā, bet piedevām vēl “dāvanā” ieguvu ielūgumu uz “Katyakatya Shehurina” modes skati. Tā kā nekādi lielie plāni vakaram nebija sabūvēti nospriedu, ka šis ieguvums ir jāizmanto + man bija satriecošs vakara grims un būtu grēks to neparādīt plašākai sabiedrībai (hi,hi).
Ielūgumā smuki rakstīt sākums AT 21:00, nu ko, tā kā pašai nepatīk kavēt, tad arī es cenšos to nedarīt. Ieradāmies laicīgi, taču tā vietā aptuveni 40 minūtes nogaidījām aiz durvīm. Mēs visi, kas ieradušies apskatīt šo modes skati kā aitas saspiedušās cieši viens otram klāt, paklausīgi gaidījām, kad maģiskās druvis atvērsies.
Jā, tur jau iznāk divas asistentes – aha, tātad būs jāsastājas divās rinās, lai smuki uzrādot ielūgumis, mēs varētu tikt iekšā. Durvuju uzraugs/ sargs sirsnīgi čaloja ar dāmītēm, bet asistentes izskatījās naidīgas.
Rezultāts: mēs tur stāvam, stāvam līdz – hop! durvis vaļā. Un kas notiek?! Drūzma, visas galma dāmas cita pie citas parāda savu “es”, jo neviens taču negrib palikt aiz durvīm.
Es biju šokēta, jo tā kā esmu maza auguma, man bija tikai divas izvēles: tikt saspiestai vai palikt bezkaunīgai.
Paldies tur augšā, es iekšā tiku sveika un vesele + man vēl izdevās puisi no tā bara aiz rokas izvilkt ārā. (domāju, no malas tīri labs skats, kādam humoru raidījumam).
Ar to vēl viss nebeidzās, kad bijām atraduši vietas, ar kurām mums it kā paveicās, dažas sabiedrības dāmas (kuru uzvedība neliecināja par cienīgu šim vārdam), iedomājās, ka var stāvēt kur grib, respektīvi, kur citi sēž – tur viņas stāv. Man blakus sēdošai personai nu dienu nepaveicās, jo viņa taču neko neredz, šī laipni palūdza, vai varētu apsēsties uz ko šī “dāma” atteica, ka nē, jo viņa neredzot, lai gan viņas augums nebija 1,50 un redzēt varēja ļoti labi arī sēžot!
Mans pacietības mērs bija pilns, es nu dien šajā vakarā sakrāju vairākus pret nekā par, lai arī turpmāk apmeklēt šādus pasākumus!
Skumji, mans pirmais modes šovs un tik nepatīkamas atmiņas. Lai gan ir arī viens plus, pirmo reizi dzīvē, skatoties modi,es nedomāju, kur to varētu uzvilkt, jo dizainere nu dien bija pacentusies un tērpi tik tiešām pārsteidzoši skaisti.
