Pasaka “Pelēkā bulta”. Netradicionālais Epilogs

– …vēl nē… – vēl pagaidi mazliet, Mīļumiņ…<br />
<br />
Tagad, Īrisa!<br />
Lēnām atver acis…<br />
<br />
* * *<br />
– ak… <br />
…kas tās par skaistām baltām rociņām, kas tur manu kreisu roku?! <br />
<br />
Un kādi gredzentiņi, gredzentiņi… Un krellītes, krellītes… Un mežģīnes, mežģīnes… <br />
Cik smalka zīda kleitiņa!<br />
Un kristāla kurpītes… Fifigas – augstpapēžu! Un kājiņas nesāp?! Tu… – dejo!<br />
<br />
– …un cik Tev skaists smaids…, balti zobiņi kā pērlītes…<br />
<br />
* * *<br />
– …kas? <br />
Ko Tu man čuksti – Viņš tuvojas…?<br />
<br />
* * *<br />
– …ak, Mīļumiņ, kam tas viss…<br />
<br />
– Par ko Tu tā priecājies? <br />
…Viņš noņems lāstu…?! <br />
<br />
– …zini, – Tev nevajadzēja mani nolādēt!<br />
Nu, labi, labi… – es klausos… <br />
Es Tevī klausos… <br />
<br />
* * *<br />
– …kas?<br />
<br />
– …tas bija… – Pārbaudījums…? <br />
Ko nozīmē – kā… Pasakā?<br />
Es vairs neko nesaprotu, Mīļumiņ – esmu ellīgi nogurusi…<br />
<br />
* * *<br />
– …skūpsts?!<br />
Viņš mani noskūpstīs…, – un noņems lāstu…<br />
<br />
* * *<br />
– …un, ko es… – Viņam teikšu?<br />
<br />
– Скоро прилетят лебеди… – es tā teikšu… svešajam cilvēkam, kad Viņš skatīsies ārā pa logu uz Lielupi…?<br />
<br />
– …ak, Manu Sirsniņ…, – mēs runājam citā valodā, un diez vai vispār jebkad sapratīsimies… Visā šajā zemē ir grūti iedomāties divus tik absolūti atšķirīgus…, nesaderīgus cilvēkus…<br />
<br />
– …un ko Viņš atbildēs? Nu…, pasaki man, lūdzu! Nu, lūdzu…<br />
<br />
– Viņi jau atlidoja… – Viņš tiešām tā… teiks…?<br />
…Tu, zini, Mīļumiņ…, – šim vīrietim izrādīsies taisnība…<br />
<br />
– Paskat, Īrisa, – Tavs Baltais Gulbītis ir atlidojis!<br />
Tas zina ceļu uz Pasaku…<br />
<br />
Tā…<br />
…es atvēršu logu…<br />
<br />
– …ko es bez Tevis darīšu, Mīļumiņ?<br />
…ak, ko es bez Tevis darīšu…<br />
<br />
* * *<br />
…un tajā brīdī Viņš viegli pieklauvēja pie ārdurvīm.<br />