Pasaka “Pelēkā bulta”. 1.daļa

…ir laiks pielikt visam punktu…, bet šī sarežģītā Pasaka pieaugušajiem cilvēkiem spītīgi nerakstās…<br />
…manas domas kavējas jau rītdienā… – klāt melnā piektdiena… <br />
…ir vēls vakars, tumša Lielupe aiz loga, nelāga, nomācoša šķiršanās priekšnojauta, tukšums un… – šī ellīgā, apdullinošā vientulība… <br />
<br />
* * *<br />
…skaidrs, ka man nevajadzēja pieņemt šo izaicinājumu… <br />
<br />
Kļūda. Kam tas viss…? <br />
<br />
Tu labi zini, ka… “gadījuma sakaru” – nav… <br />
<br />
…pat tad, kad tu ar vēsu prātu esi piekritusi sveša vīrieša pieskārieniem, vai “tikai” skūpstiem, tu skaidri apzinies, kas tūlīt notiks – tu izšausi Pelēko bultu… <br />
<br />
– Uz kurieni?<br />
– Uz – Nekurieni…<br />
<br />
…kur tā aizlidos, cik ilgi klaiņos, kam trāpīs, ko ievainos…? Kaut gan visticamāk Pelēkā bulta jau nākamajā mirkli atgriezīsies un – iznīcinās tevi pašu…<br />
<br />
* * *<br />
Nu, ko. <br />
Pusnakts…<br />
<br />
Melnā piektdiena ir sākusies, bet miega nav, miera nav…, un teksta… – arī nav. Ir tikai saistības…<br />
<br />
* * *<br />
…un te atskanēja zvans uz mobilo…<br />
<br />
* * *<br />
…amizanti…, kāpēc visu laiku tiek runāts par sieviešu intuīciju? Man šķiet, vīrieši ir nepārspējami! <br />
<br />
– Cik gadu nu jau ir pagājuši… kopš… šķiršanās…<br />
– …desmit…<br />
<br />
Kā šis cilvēks… – to varēja sajust…? <br />
Tātad…, ja es “uzdrīkstēšos”, – viņš mani izsvītros… no Testamenta…<br />
<br />
Nu, lūk – Pelēkā bulta vēl pat nav izšauta, bet sarežģījumi jau ir klāt…<br />
<br />
Tātad… – “izsvītros mani no Testamenta”…<br />
<br />
Labi.<br />
Lai notiek!<br />
<br />
– No Testamenta…?<br />
– Jā!<br />
<br />
Bet tikai – ne no dzīves!<br />
Rīt…, – “ap vienpadsmitiem”…<br />
…es ieskatīšos viņam acīs…<br />
<br />
* * *<br />
…un te atskanēja zvans uz mobilo…<br />