Līst lietus, vējš lāses triec logā. Vējš lāses triec sejā. Tik spēji. Kā jau modinātājs. Dzīves modinātājs. A tā tu staigātu pusaizmidzis, prātojot, ko lai tagad dara, kāpēc kaut kas nenotiek tā, kā tu vēlies. Bet tagad tev tiek izvēle dota – celies un dari! Vairs nekādu bet. Ir tikai jāpieņem rudens lietus svētība un jāiet uz sapni. Savējo.
ozollapas kļūst caurspīdīgas.
lēnām
izspiežas dzīslas.
asinis pulsē.
neizteiktas ardievas
paliek skaņai
tanī pusē
kur puteņi virpuļo dejā
un laime!
tā pati skrien sejā.
