Jau kādu laiku esmu pazudinājusies. Lidojamā slota, sniegu šoziem slaukot, arī nodilusi. Lidošanai tā vēl derīga, tikai nelidoju. Vairāki Platoni īsā laikā devušies uz viņsauli – Ziedonis, Kleidermans, Franks… Arī mans lācis Platons. Uz zvēru dārzu vispār vairs nelidoju,
Laiks iet. Labi, ka citām ir, ar ko svarīgu un būtisku aizņemt prātu – notievēšana, diētas, jauns no veca… Tās lietas no veca jauns ir skaistas, tikai vai tad, ja par godīgi padarītu darbu saņemtu kārtīgu samaksu, būtu jādomā, kā no veca džempera uztaisīt labas istabas čības?
Laiks iet. Dzīves laikā Ziedonim bija tāda popularitāte, kā pēc nāves? Es jau arī no galvas zinu tikai tādas rindiņas no epifānijām – Lēksim bedrē, lēksim bedrē, redzēs, kas mūs arā vilks… Viņš nerakstīja, ka ārā neviks neviens, ka pašam tik par sevi jārūpējas. Bet Ziedonim daudz taisnības, bezgala daudz taisnības.
Kaut arī vispār vīrieši ir gļēvi un neizdarīgi. Kāda no jums šodien apkopa savu ozolu? Pavisam drīz tam plauks lapas. Šogad gan viss kavējas. Ziedonis arī Ziedoņos vēl nebūs.
Laiks ne tikai iet. Tas arī pienāk.
Laiks iet
Dalīties.
