Pēc vakardienas nogurdinošā pasākuma, mēs ar vieglu prātu dodamies pirkt autobusa biļetes uz nākamā dienā sekojošu braucienu uz kāzu norises vietu. Par laimi neviens mūs nav pabrīdinājis, ka solu sezonas brīvdienas ir sākušās, kam seko masveida izbraukšana no pilsētas visos iespējamos virzienos. Biļetes izpirktas nedēļas iepriekš, līdz ar to tuvākajās dienās izkustēties nav iespējams. Savukārt bezcerīga stopēšana no Kasamas, varētu beigties ar nokavētām kāzām. Ja ņem vērā, ka Valdas ir jaunlaulāto iecelts līgavas tēvs, šādas domas pieņemšana nebūtu vēlama.
Brīnumainā kārtā pēcpusdienā atraduši ofisa sadarbības partnerus, kas varētu mūs nogādāt pusceļā esošo Mpiku, mēs stundas laikā sametuši mēnesim domātās mantas, novēlējuši kolēģiem laimīgu Jauno gadu, ieraušamies krutajā automobilī un sākam savu garo ceļojumu.
Līdz pusceļam mēs tiekam ātri un nesāpīgi. No Mpikas mēs noķeram auto dīleru karavānu, kur mūsu mašīnas vadītājs izrādās varen naudas kārīgs darbinieks. Izklaigājušies katrs par savām taisnībām, reizē runājot un ienīstot viens otru jau pirmajās desmit minūtēs, atlikušo četru stundu braucienu vētrā, sarunu uzsāk Valdas. Ceļa galā palikuši par draugiem un galu galā briesmīgais šoferis paprasa no mums tikai 50,000 kwachas (piecus latus) 150,000 vietā.
Galu galā, esam laimīgi Serenjē.
***
Mēs kā jau viesi ar stāžu, sagaidām pārējos DI- Cindy ar Dāvi no Samfijas un Vladimiru no Ndolas ar atplestam rokām. Tā kā neesam Serenje pirmo reizi, viss liekas labi pazīstams un nekādus lielos iespaidus neatstāj.
Valdasa veselība pēkšņi sāk mest jocīgus kūleņus, te uzrādot augstu temperatūru, te nebeidzamas vēdersāpes, kakla sāpes, dziļu klepu un izsitumu parādīšanos.
Ārste, kas arī redz ieaicināta uz kāzām, ar grūtniecības testam līdzīgu daiktiņu nosaka, ka nekāda malārija redz neesot, bet nekādu citu slimību noteikt neesot iespējams. Un pēc visām slimnīcas pieredzēm, asins analīzes zem mikroskopa Zambijā ir neredzēta parādība, tāpēc uz dakteru brīnumiem beidzam cerēt. Toties uz zāļu došanām te nu visi ir dikti aktīvi. Četras paciņas ar nenosakāmām un nenolasāmām zāļu ripām, kas jādzer zirga devās. Un tas viss, nenoskaidrojot slimības izcelsmi.
Vietējais stāsts no Serenjes DI puses, kuri dauna sindroma slimai meitas mātei jautāja, kāda aprūpe tiek veltīta bērnam. Rezultāts visai šokējošs. No pāris mēnešu vecuma, dauna sindroma meitene tiek barota ar paraceptamolu, kas redz palīdzēšot atbrīvoties no slimības.
***
Muzungu kāzas afrikāņu stilā. Kā jau pa Āfrikas laiku- sākas 3h vēlāk. Diena necerēti skaista un karsta. Salaulāšanas procedūra notiek 2 minūtes, kur skūpsts tiek pieprasīts tikai pēc latviešu viesu nebeidzamas kliegšanas „Rūgts, rūgts”. Deviņi baltie. Pārējie? Velns viņu zina. Pēc Vladimira jautāšanas vienai kundzei, kā viņa pazīst jauno pāri, atbilde tiek sniegta noraidoša :”Es viņus nepazīstu”.
Kāzās viss notiek pēc procedūras. Galvenajās lomās dejotāji- piecas meitenes un puiši, kas tiek celti augstā kārtā- sēdvietas blakus jaunlaulātajiem un pirmais sols baznīcā. Draugiem- kaut kur. Valdasam ticis līgavas tēva gods. Pateicoties tam, ka vecāki nevarēja ierasties, tika izvēlēts tēvs no līgavaiņa valsts puses. Kam izrietošas sekas- „meitas” vešana pie altāra un piekrišanas zīmes izsaukšanas „I do”, kā arī tortes saņemšana no ceļos nokritušas līgavas puses. Un, kur nu bez runas, kas divu nedēļu mācīšanas procesa noslēgumā, tiek sveikta ar skaļiem aplausiem.
Lai parādītu, ka baltie nav ar pliku roku ņemami, mēs ar Valdasu dodamies pievienoties dejotājiem. Un iešķiebt pa simboliskam naudas pikucim dejotājiem ar svārkiem.
Lai arī viss sācies ar paris stundu kavēšanos, baznīctēvs savas pagalma durvis slēdz tieši pēc norunātā laika- 16, līdzi paķerdams savas kūkas daļu. Te nu bija jestrās afrikāņu kāzas. Nekas cits neatliek, kā doties uz māju pusi un vakara izklaides pavadot zem Zambijas debesu sarunām.
