– Izslēdz vai uzliec austiņas , es nevaru padomāt!
– Vai Tev netraucēs, ja es aizvēršu logu?
Tādi ir mani pēdējā laika biežāk lietotie teikumi, kad izdzirdu mūziku no vīra kompīša vai no kaimiņmājas puses. Nu jau rit 3 mēneši,kopš esmu izslēgusi mūziku. Pirms kāda laika mūzika bija mana ikdienas sastāvdaļa, ceļoties, gatavojot ēst, mīlējoties, uzkopjot māju.
Mana mazā atkarība, manas mīļākās dziesmas,kuras bez iemesla lika man būt jautrai, uzmundrinātai, skumjai, līdzjūtīgai, mana paralēlā pasaule tagad ir atpalikusi no manas realitātes.
Tas, kas kādreiz šķita nepieciešams kā gaiss, tagad ir kā nasta, no kuras izvarios. Patiesi neredzu no mūzikas vairs nekādu labumu. Dzīve sniedz emocijas, kurām ir pamats,mūzika sniedz emocijas, kas aizved tālākno dzīves emocijām.
Kā jums ir ar mūziku un tās sniegtajām emocijām?
2 komentāru
Nekad nebiju par to domājusi šādā veidā: 'Dzīve sniedz emocijas, kurām ir pamats,mūzika sniedz emocijas, kas aizved tālāk no dzīves emocijām.' Bet sava daļa taisnības tajā tev ir. Tāpat kā TV, kino, grāmatas un viss cits, kas sniedz mākslīgas emocijas.
Dzīvē ir bijuši īsti mūzikas brīži, kad šķiet, ka noteiktas dziesmas atgādina notikumus un dod impulsu iet uz priekšu, kam ir sekojis pilnīgs muzikālais klusums, taču nekad par to neesmu domājusi tā, kā tu!