Esmu stipra, rūdīta, izturīga. Nu un? Vienalga raudiens nāk. Par ko man tas viss? Gan jau būs kāds, kas teiks – tev ir depresija. Tās zāles pret depresiju man atdos "labākos mūža gadus", darbu, vīru, bērnus, laiku, aizņemtību, cilvēkus….? Citi teiks – tas par tavu iepriekšējo domāšanu. Ha. Kāpēc citi netiek sodīti, tik es viena? <br />
<br />
Tas, ka es uzskatu, ka visa sabiedrība ur slima un tā tiek sodīta īpaši, tik tāds nieks vien ir.<br />
<br />
Es kaut kā ķepurojos, priecājos par citu panākumiem. Bet varbūt beidzot jāsāk priecāties pašai par saviem panākumiem, ja neviens cits to nedara?<br />
<br />
CAUR ĒRKŠĶIEM…PIE ZIEDIEM
Dalīties.
7 komentāru
…es priecājos par Jūsu panākumiem!!!<br><br>Lai gaiši!<br>L.
Mīli sevi un priecājies par sevi !Jo tāda – esi tik viena!<br>Un nekad nedomā, ka TAS ir sods un Tev vienīgajai -zaudē bērniņus un zaudē visu … <br> Izraudājies – labi -šodien raksti ko pavisam citu !
Paldies, Ludmila un Edīt. Virsraksta vietā varētu būt "Nospiedu un "aizgāja"". Kaut kad bija kāda šaize, tad sūtīju tik pa epastu. vakar pēc "aiziešanas" "sadusmojos" un ieliku citur ar, tur gan esmu saņēmusi arī tā – sab-ba ir slima tāpēc, ka tevi neslavē. Ha. Tad jau var "vilkt tādu ķēdi" slimā sab-bā liela ek-kā krīze manis dēļ….
Gunta, Jūs jau joprojām varat sūtīt pa e-pastu. Kā Jums ērtāk, tā darīsim. Un ja gadās kādas nebūšanas ar sleju, to var arī labot, rediģēt, dzēst. Rakstiet un visu atrisināsim! 🙂
Ne jau par domāšanu tiek sodīti-bet gan par darbiem:<br>Tev nebūs iekārot svešu vīru….<br>Tev nebūs būt augstprātīgai….<br>Tev nebūs iekārot svešu mantu….<br>Nu tā laikam ir Tava pagātne,bet redz kā nu ir…..
Varbūt uzraksti , Gunta, kādu sodu tad dzīve Tev uzlikusi, lai zinām, vai neraudi tikai raudāšanas pēc!<br>
Katrs cilvēks dzīvo ar kādu problēmu. Jautājums, vai mēs vēlamies to (tās) risināt, vai kraujam vienu otrai virsū. Protams, kādreiz to ir par daudz un ir labi, ka kāds ir blakus un ļauj savu sāpi izrunāt. Gunta, Tu neesi viena. Tici, lai cik bezcerīga situācija Tev šķiet- Tu spēj savu dzīvi darīt krāsaināku un patīkamāku. Arī es par sevi varu teikt tos vārdus, ko Tu raksti, jo pēkšņi sajutos vientuļa. Pēc tādām domām atradu šo interneta saiti un jau ar prieku rakstu Tev. Baudi mirkļus. Tie ir krāsaini un neatkārtojami.<br>