Bez rupjībām lamāties ir daudz grūtāk…

Pirms daudziem gadiem, kad vēl rakstīju Delfiem, man kāda bijusī kursa biedrene, kas strādāja uz papīra drukātā avīzē, kuras tagad vairs nav, man teica – kā tu vari rakstīt netam, ja palasa komentus, jāiet kārties. Tajos pat gados intervēju kādu dzejnieci, invalīdi, pat uzrakstīju. Kad "atrādīju" rakstīto un beidzot pateicu, kur viss parādīsies, viņa nebija ar mieru – komentētāju zākāšanās nav viņas gaumē.
Pašlaik par komentāru "stilu" runas aktivizējušās. Daudz kur. Vai būs izmaiņas? Diezin vai mēs tās piedzīvosim. Ja nu vienīgi ar likumu aizliegtu izmantot mistiskos nikus (es pati laikam arī esmu par to). Anonīms niks varonīgi aprej matereiāla neanonīmu autoru un jūtas kā varonis.
Komentāru skaits nosako raksta kvalitāti. Kādu kvalitāti, ja nikotāji, kuri sarunājas rupji savā starpā, rakstu nemaz nelasa?
Pēc komentāriem internetā varēšot pētīt arī sabiedrību. Žēl. Mēs jau arī skaitāmies šīs sabiedrības daļa. Pētījuma rezultāts zināms jau tagad – nekulturāla, nenovīdīga, neaudzināta.
Komentāru pētījums pat iegūst doktoranta uzmanību. Nezinu, vai pareizi esmu sapratusi, bet komentārus rakstot aktīvākie lasītāji. Hm, tad jau iznāk, ka man zināmie gudrie, strādājošie, aizņemtie cilvēki neko nelasa, jo komentārus viņi neraksta, pat nelasa.
Tajos laikos, kad internets vēl nebija, lai ieraudzītu savu vēstuli avīzē, vajadzēja paņemt papīru un rakstāmo, uzrakstīt, parakstīt ar vārdu, ielikt aploksnē, aiziet uz pastkastīti, nosūtīt un gaidīt, vai vētule tiks publicēta.
Saprotams, ka cilvēkiem jau gadiem bijusi vēlme lamāt valdību, tās klerkus, tikai viņiem bija liegta šī iespēja. Nu tik jānoklikšķina ar pirkstiem pa klaviatūru un lieta darīta. Bez rupjībām lamāties jau ir daudz grūtāk, tur vajadzīga arī izdoma.
Saprotams arī tas, ka cilvēks vienmēr gribējis izteikties. Arī tad, ja pilnīgi nekā nav ko teikt. Tas arī redzams komentāros.
Tāpat kā pērkons pašlaik kur ducina, rudenī būs vēlēšanas. Laikam vakardien Delfos parādījās informācija, ka bijusī kultūras ministre atkal piekritusi kandidēt vēlēšanās. Paskatījos daudzos komentārus. Bā. Viena zākāšanās. Tik neviens nav uzrakstījis, ka jau bijušais ASV prezidents Reigans ir teicis, ka viņaprāt pirmās algotās profesijas ir bijušas prostitūtas un politiķi.
Īsi sakot – ikvienam cilvēkam jāatbrīvojas no negatīvās enerģijas. Jāsaka, diemžēl daudzi piegāna interneta vidi, komentāros atbīvojoties no savas negatīvās enerģijas, pēc brīža jau savu teikto ir aizmirsuši un lepni un svinīgi dosies uz vēlēšanām balsot par iepriekš apķengāto, jo pašu ķengas jau aizmirsušās.
Nezinu, man šķiet mūsu sabiedrība zāļu pagaidām komentāru visatļautībai nav, vienīgi tas varētu būt tikai likums.
Tikai to arī mēs gadiem mākam apiet ar līkumu. Un būs tādi, kas teiks – komentāru nav, nav ko lasīt.