Jauki “cepaties” par to Problēmas šodien, cēloņi- iepriekšējās dzīvēs
Cepot ko, kādreiz gadās, ka kas piedeg, pajautājiet Natašai, vai tā negadās pārtiku gatavojot.
Zinu, ka ir balts un ir melns. Ikdienas dzīves lietās gan tā nav. Ir tikai zināšana vai nezināšana. Kursi, arī terapijas, ja iespējams, tikai vairo zināšanas.
Cepšanās variantā viena saka kaut kā tā – nav nekādas reinkarnācijas, katrs dzīvē saņem to, ko pelnījis.Kaut kā nepiekrītu tam saņem, ko pelnījis. Es arī dusmojos, ka man ir bijis jāmaksā par kaut kādiem senču grēkiem. Priecājos tagad tik par to, ka ne mani bērni, ne mazbērni vairs neietilpst tajās septiņās paaudzēs, jo es jau esmu samaksājusi un paaudžu skaitu izjaukusi.
Vai tad, ja es būtu apmeklējusi terapiju, kas novērš iepriekšējo dzīvju sekas, man piedzēries nebūtu uzbraucis un izmainījis visu dzīvi.
Varbūt vairāk ticu tam, ka man vienkārši noskauda – man bija vīrs, ģimene, bērni, darbs, veiksmīga karjera, grūta ikdiena… Bet – skaisti. Tā doma par skaušanu vēl vairāk ienāca manī, kad manai zeltainajai retrīverienei bija bērni un kustošo paklāju ieradās apraudzīt arī tā skaudēja, otrā dienā viens kucēns nomira. Skaudība nāk atpakaļ. Viņai neiet labi, lai neteiktu – iet slikti.
Vecums nav nekāds rādītājs. Mēs esam tik veci, cik jūtamies. Čiviniet, runājiet, risiniet teorētiski savas lietas. Es jūs komandēju – jo mani bērni ir drīz 30 gadu vecumā. Bērnus gan nekad neesmu komandējusi, nē, kad bija mazi teicu – nomazgā rokas, paēd, ej pačurāt, tā taču ir komandēšana.
Runā, ka pirmās algotās profesijas pārstāves esot bijušas prostitūtas. Bet varbūt pirmās algotās profesijas bija baznīcēni (tie, kas strādā baznīcās). Jāprasa Dievam, bet viņš jau nerunā, kur nu vēl atbildēs.
