Piektdienas nu man jau trešo nedēļu ir īpašas. Jau no rīta pamostoties, ar priecīgu satraukumu gaidu vakaru – Marijas Ābeltiņas Pārliecinātības treniņa nodarbību.
Padalīšos ar jums ar kādu atziņu no pirmās nodarbības, kas man joprojām iespiedusies prātā. It kā zināma doma, jā, un pat vairākkārt citādi formulēta ir gan lasīta, gan dzirdēta, bet, ai, kā dažreiz nepieciešams, lai kāds vēlreiz ar mazu āmurīti paklaudzina pa galvu un saka – klau, atceries!
Iedomājamies Sauli – siltu un gaišu. Ir tik labi, kad viņa spīd un mūs silda, tik jauki…Bet pienāk vakars un Saule noriet. Mēs vairs viņu neredzam, taču tas nenozīmē, ka Saules nav, vai ne?
Marija Sauli salīdzina ar mūsu laimes avotu. Bieži vien mums ir tendence visas cerības likt uz vienu lietu, gūt piepildījumu tikai no tā viena, uz ko koncentrējamies, un, ja tas neizdodas, Saule norietējusi…ir tumši un auksti.
Ja ir tikai viens laimes avots, tā jau ir atkarība. Kādai tas ir alkohols, kādai – internets, bet citai – darbs, un, jā, vēl kādai – vīrietis.
Jo mazāk laimes avotu, jo vieglāk ievainojamas esam. Atliek tikai mums atņemt šo vienu Sauli un pamats zem kājām sāk ļodzīties.
Jo vairāk laimes avotu, jo esam laimīgākas.
Ja meklēsim un stiprināsim vairākus laimes avotus, ar mums nevarēs tik viegli manipulēt, mēs daudz ātrāk atgūsimies no dzīves sitieniem, jo tās pārējās sešas Saules spēs sagādāt mums prieku un sniegt dzīves sparu.
Tāpēc, tāpat kā Marija mūs aicināja, arī es jūs aicinu – atrast savas septiņas Saules!
