Es zinu, ka esmu laba mamma. Tieši tāda, kāda manam bērnam nepieciešama. Citādi jau viņš mani nebūtu izvēlējies. Es cenšos būt apzinīga mamma. Cik nu to man atļauj mana daba – man raksturīgais lempīgums, tendence aizklīst savās domās, skaļā balss, nespēja vienkārši apsēsties uz paklāja un pabraukāties ar mašīnītēm, jo liekas, ka vajag izdarīt to un vēl to. Tik un tā esmu apzinīga mamma.
Kopš dēla piedzimšanas esmu domājusi par to, kāda brīvā laika nodarbi, lai viņam piemeklēju, uz kādām aktivitātēm, lai viņu virzu. Jau vien doma, ka viņš varētu izaugt par cilvēku, kam nav nekādu interešu vai aizraušanos, liek man šausmās sastingt. Tādas pašas šausmas izjūtu, kad iedomājos, ka vienīgie viņa intereses objekti varētu būt TV vai datorspēles. Tādēļ arī pieņēmu lēmumu, ka jau no bērnības centīšos piedāvāt savam bērnam dažādas aktivitātes.
Saka, ka vecākiem ir tendence likt bērniem piepildīt paša nepiepildītos sapņus, ja ne ietekmējot viņu profesijas izvēli, tad vismaz pievēršot viņu savam izsapņotajam hobijam. Man klusa cerība ir izaudzināt mērķtiecīgu cilvēku, kurš pats spēj pieņemt lēmumus, izdarīt izvēli, brīvi un pamatoti paust savu viedokli, akceptējot arī apkārtējo izvēli. Tādēļ īsti negribētu mazajam uzspiest kaut ko tādu, kas viņam nepatīt vai rada „zobu sāpes”, apspiežot viņa vēlmes un intereses. Bet kā lai saprot, ko tāds maz knariņš grib, kas viņu interesē un kas galu galā viņam ir piemērots, kā lai nepalaiž garām kādu no viņa talantiem. Galu galā, no cik gadu vecuma vērts mazulim piemeklēt brīvā laika nodarbi. Viennozīmīgs nav arī jautājums, cik šāds prieks maksā.
Mans dēls ir trīsarpus gadus vecs. Tik daudz pa šo laiku esmu sapratusi, ka pievērst bērnu kādam nopietnākam hobijam līdz 4 gadu vecumam īsti jēgas nav. Tomēr bija jāpaiet laikam, lai pie šīs atziņas nonāktu. Tā kā pēc pusgada mazais būs jau četrgadnieks. Esmu nolēmusi atlikušā pusgada laikā iepazīties ar dažādām brīvā laika aktivitātēm, kas tiek piedāvātas bērniem. Par savu pieredzi un atzinumiem rakstīšu savā blogā. Varbūt, ka vēl kādam šis jautājums ir aktuāls. Priecāšos arī par ieteikumiem, ielūgumiem iepazīties ar kādu bērniem piemērotu hobiju.
P.S. Lai arī esmu apņēmusies savus sapņus bērnam neuzspiest, es ļoti vēlos lai mans dēls mācētu dejot, gūstot no tā prieku, tādēļ pirmā joma, ko aprakstīšu būs tieši dejošana. Paldies StudioX1 administrācijai, kas piekrita, ka tuvāko nedēļu laikā apmeklēju viņu piedāvātās deju nodarbības bērniem. Priecāšos, ja ieteiksiet, kur vēl varu iepazīties ar deju apmācībām.
4 komentāru
Man ir divgadniece meita un es jau ļoti vēlētos, ka viņa dejo tautiskās dejas. Man tas sķiet tik skaisti. Kā šķitīs viņai – laiks rādīs :).<br>Manuprāt, bērniem jāļauj izpausties radoši pēc sirds patikas un nedrīkst kādu lietu pārvērst par "briesmīgo" pienākumu. Pieaugušie ar savu mūžīgo īgnumu un pārmērīgo pareizību nedrīkst apslāpēt mazajos dzīvesprieku. <br>Un vēl ar bērnu jārunā – ja vecāki runās un paskaidros, tad jau arī bērns to iemācīsies – argumentēt savu viedokli vai vismaz meklēt atbildes.<br>Man tā liekas 🙂
Tā kā pati bernībā apmeklēju Rīgas Skolēnu pili, tad visas ar bērnu saistītās aktivitātes man saistās tieši ar šo iestādi. Varbūt tur var atrast kādu interesantu variantu bērnu hobijam 🙂