Bildē redzamas manas galvu reibinošās pārdomas par visu manu iepriekšējo dzīvi un par to, cik manas rociņas vēl ir vājas 🙂
Uzrakstīju blogu jau aizvakar, bet tikai šodien apstājos pie datora, lai publiskotu savu atskaiti – te tā ir 🙂
Atgriezos mājās pus 9, pārgurusi, bet laimīga. Mana dzīve sāk nokārtoties, un daļa no tās ir fiziskas aktivitātes, un doma tās ieviest uz palikšanu arvien nostiprinās.
Šodien bija 2. tikšanās ar Kasparu. Protams, aukstas kājas (sajūta drrrausmīga 🙂 ) ieejot sporta zālē savā treniņtērpā, kas manā galvā tā vien kliedza – iesācēja, ko tu te dari, visi taču redz tev cauri! 🙂 Bet jau pēc īsa brīža man bija skaidrs, ka nevienam patiesi gar tevi nav nekādas intereses, ja nu vienīgi Kasparam, kas man taisījās ierādīt sporta zāles īpatnības. 🙂
Kaspars mani uzlika uz tā aparāta, kuram arī pēc 5 atkārtošanas reizēm nosaukumu tomēr neatceros 🙂 Uz viņa var staigāt un skriet. Būtībā skriet un staigāt man NEMAZUNNEPAVISAMNEPATĪK. Bet viss mainās, sajūtas mainās. Un 30 minūtes es dažādos ātrumos kustējos uz šīs slīdošās lentes un izbaudīju, kā sajūtu strādājam savu kāju muskuļus un izdomāju visādas radošas domas un idejas. Tas bija MANS brīvais laiks, laiks priekš sevis pašas.
Uzzināju, ka uz šitās foršās mašīnas var vērot sirdsritmu, protams, kustēties ātrāk, lēnāk, pret kalnu un lejup pa kalnu. Vispār, man šķiet, ka es varētu skriet no rītiem un darboties trenažieru zālē. Man JAU sāk patikt šādas aktivitātes. Ā, un kas ir svarīgi, izrādās, ka, lai strādātu ar tauciņiem (fat burner) nemaz nav jābizo no ādas laukā un mēli izkārušam pēdējiem spēkiem, pietiek ar kustēšanos ātrā gaitā. Un tas bija pa spēkam pat man. Turklāt sāku apzināties, ka aktivitāšu iespējas ir ļoti dažādas, nevis tikai mokošā aerobika, katrs var piemeklēt sev pēc patikšanas. Jā, tiesi pēc patikšanas, jo kaut kas no visa patiks katrai.
Man ļoti patīk dejot, ritms, un Kaspars mani norīkoja svētdien uz DCH Etno, kas iekļauj sevī dažādus mūzikas un deju stilus, tajā skaitā Āfrikas ritmus. Sen jau siekalojos, jau pirms šī konkursa pamanīju aprakstu Sievietes Pasaulē. Redz, kā sapņošana realizējas. Nu ļoti gaidu. Drusku bažījos, vai tikšu līdzi. Nu labi, ļoti bažījos 🙂 Bet arī ļoti gribas. Vispār paskatījos mājaslapā Veselības Fabrikai (vf.lv) ir daudz baigi interesantu un neredzētu nodarbību, piemēram – Kicking Ball – bungu rīboņa (jā, jā, man tās bungas patīk), emociju izlādēšana ar spērienu un sitienu palīdzību, ļoti gribās pamēģināt.
Jokaini, likās, ka es jau ne, kur nu es, bet tagad sāk likties tas tik reāli. Jā, ir svarīgi, lai pirmo reizi nenoraustīies un pārkāpt to slieksni, un vispār ideāli, ja var sarunāt trenera konsultāciju tieši tev, tas ir to vērts! 🙂
p.s. šodien jutu patīkamu smeldzi visās ķermeņa daļās, bet ne tā, ka tas būtu mokoši, drīzāk atgādinājums par labi padarītu darbu 🙂 turklāt skatoties spogulī, es jau jūtos daudz slaidāka. zili brīnumi! 🙂
p.p.s paralēli visām labajām augstākminētajām sajūtām, prasās arī citas veselīgas nodarbes, apetīte samazinājusies un no rītiem lietoju kontrastdušu (starp citu, info par to tepat SP) 🙂 sajūta vēljoprojām lieliska!
