…tā.
Cik pulkstens?
8:53
* * *
…vēl septiņas minūtes…, un es nosutīšu Viņam īsziņu… – šajā…, “formāli pieklājīgajā” laikā…
…trīs punkti, divi burti… – viens vārds… :
…nē
L.
(nē… – bez garumzīmes).
Un… – viss!
Man vajag izgulēties…
* * *
– …bet, zini, Īrisa… – tas nav šīs gleznas dēļ… Tā – tiešām ir laba! Dārga… Rudens… Lielupe… Izcilais latviešu gleznotājs…
– …tikai…, zini,… – man nevajag šo gleznu!
Lielupe ir tur… – aiz loga!
Dzīva!
Dzīva upe!
– …un…, zini, Mīļumiņ…, es arī gribēju būt… – dzīva!
Kā šī upe…
Bet nevaru uzdrīkstēties…
– …kāda viņam ir acu krāsa… – to man nebūs lemts uzzināt…
* * *
…nu, bet pietiek.
Tā… – kur ir mans mobilais?
…ko?
Cik pulkstens…
– …cik?!
– …10:33
* * *
Kas te īsti notiek?!
Un…, modinātājs?
10:34
Dators! Tas nekļūdās…
10:34
…es neko nesaprotu. Viņš rakstīja, ka būs “ap vienpadsmitiem”… – tas ir jebkuru katru mirkli…
* * *
– …Tu…?
* * *
Ko Tu izdarīji, Īrisa?!
– …Tu pabīdīja laiku uz priekšu…
…visu laiku?
Visumā?!
* * *
– …kāpēc Tu tik ļauni skaties uz mani…?
Nē!
Tas nevar būt – Tu esi sīka, kroplīga laumiņa…
* * *
…tā…
Kur ir mobilais – es nosutīšu Viņam īsziņu!
Tūlīt!
Pieklājīgi atvainošos…
– …ko?
Izlādējies…?!
