Man patīk, kā rudens smaržo. Tieši pēc smaržas sajūtu gadalaiku maiņu, jo katram ir sava īpašā, kas liecina, ka tas nu ir klāt. Rudens smaržo dzestri, nedaudz pēc ugunskuru dūmiem, sulīga brieduma.
Rudens smaržu sajutu jau pirms vairākām nedēļām. Šķiet, tas pat bija vēl augusts, kad es jau sāku dzīvot rudenī.
Vakaros uz galda parādījās sveces. Tā man ir gluži vai iekšēja nepieciešamība kaut ko mājās kurināt, līdzko iestājies rudens. Gaišumam un siltumam. Lai gan maza, sveces liesmiņa tomēr silda. Bez tās māja patiešām šķiet aukstāka.
Tējošana. Rudenī tējas dzeršana no parastas malkošanas pārtop par rituālu. Sataisu kannu ar smaržīgu pļavu ziedu tēju, ieritinos dīvānā un baudu. Grāmatu, filmu, sarunas vai vienkārši klusas pārdomas. Vakaros parādās arvien vairāk laika šķetināt savas domas. Kļūst tumšāks.
Vasarā vēl deviņos, desmitos vakarā varējām pēkšņi nolemt aizbraukt līdz jūrai nopeldēties. Diena tik gara, vakari gaiši! Vasara kā vienmēr – tik piepildīta, tik raiba, aktīva un karsta – paskrēja ātri. Tādēļ arvien tumšākie rudens vakari liek apstāties un ievilkt elpu. Es nepretojos melanholijai, ko raisa rudens. Tai ir savs šarms.
Nav gan rudens viena vienīga mierīgu un apcerīgu vakaru oāze. Ilgus gadus man septembris bija kā otrs Jaunais gads. Aizverot acis, joprojām varu sajust jauno grāmatu, burtnīcu un zīmuļu smaržu. Atceros urdošo satraukumu, cerību pilnās apņemšanās.
Tas satraukums saglabājies joprojām. Kā pienāk septembris, tā gribas pārkārtot māju, pārkrāmēt mantas, atbrīvoties no vecām un nevajadzīgajām – sakārtot visu ap sevi un laikam jau arī pašai sevī.
Jā, es viennozīmīgi varu teikt, ka mīlu rudeni. Un, zini, man šķiet, ka es to šogad arī viņam beidzot pateikšu. Rudenim. Varbūt brīdī, kad kārtējo reizi nejauši iekāpšu peļķē. Vai tad, kad mēteļa kabatā ieslidināšu vēl vienu kastani. Varbūt kādā no tām reizēm, kad zem manām kājām spēlēsies krāsaino lapu viesulis. Noteikti pateikšu.
Foto- Aigars Bokāns
9 komentāru
Ak, mans Dievs! Ko tikai neizdomā! Vai caur to apzeltīto maliņu vispār arī cauri redz kaut ko?
Patiešām – pasaule caur CD prizmu 🙂
Neteiktu, ka man ļoti patiktu.
mmm… Ne īpaši patīk. Tad jau lāb zaļas lēcas. 🙂
Skaisti. Arī rudens ir skaists. Lai tik nekrīt nekas uz galvas, kad lavierēju starp peļķēm, murminādama – tu esi skaists, ruden, es mīlu šo laiku.<br> Paldies, Līga, arī par atgādni – tie kastaņi no jaku kabatām kaut kur pačibējuši. Jāieber atkal, vismaz divi katrā kabatā – starp pirkstiem tos virpinot pazūd sliktais. Kastaņi nav tikai skaisti, bet arī stipri.
…arī es, mīļā Līga R. – mīlu Rudeni… <br>…un iemīlējos Rudenī…<br><br>…un mana Pasaka arī rakstās Rudenī… – par Rudens Mīlestību…<br><br>…un arī manas mājās deg svecītes…<br>Lai gaiši Rudenī, mīļā Līga R.!<br><br>Ludmila
Paldies, Līga, par manu sajūtu ietērpšau vārdos! Pēc druīdu horoskopa esmu Kastanis, tāpēc ar kastani man ir īpašas attiecības…Visos gadalaikos! No agrā pavasara atmošanās rosības, līdz vēlam rudenim, kad siltie bumbuļi sakāpj kabatās, somās, plauktos, kastē zem gultas un palīdz "izziemot". Līdz jaunai plaukšanai….
skaisti uzrakstīts! 🙂
Ilze, ieintriģēji -kas ir druīdu horoskops un kur par to var izlasīt? Labprāt noskaidrotu, kas esmu es 🙂