– …kas ir? <br />
…nu…, – ko Tu gaidi…? <br />
<br />
– …kas?<br />
Ko Tu gribi man parādīt…<br />
<br />
* * *<br />
– …Tu salauzi… – Pelēko bultu…? <br />
Tas nav iespējams! Tā ir mūžīga! Neiznīcināma!<br />
<br />
– Tev bija… vēl… – viena Burvestība…? <br />
…pēdējā…?!<br />
<br />
– …un, Tu… izvēlējies dāvāt man… – Dzīvību…?<br />
…tad es – dāvāšu tev Laimi!<br />
<br />
* * *<br />
– …klau, Īrisa… <br />
…vai Tu vēl spēj apturēt laiku?<br />
<br />
– …ak, jā… – nē. <br />
Es saprotu…<br />
Labi – es pacentīšos ātrāk!<br />
<br />
* * *<br />
– Īrisa!<br />
Mums būs tikai viena iespēja… <br />
<br />
* * *<br />
– …Ziemeļu Maģija… – ir kāds… abpusēji ass asmens. <br />
Viltīgs! <br />
Te ļaunais…, te labais… <br />
…ja ticēsi man – dzīvosi…, ja nē… – izredžu nebūs!<br />
<br />
– Vai tici man, Īrisa?<br />
Labi.<br />
* * *<br />
– Īrisa!<br />
Nostājies te, – uz galda. Tuvāk… Nekusties! <br />
<br />
– Tagad… – es izstiepšu uz priekšu… kreiso roku… <br />
Man vajag sajust mērķi! <br />
<br />
– Es nedrīkstu Tev pieskarties… – tikai sajust. <br />
…tā… – es to jūtu!<br />
<br />
* * *<br />
– Tagad! <br />
<br />
Somu duncis jau ir manā plaukstā! <br />
Tiklīdz es to satveršu kaujas gatavībā, – tas pārvērtīsies maģiskajā asmenī…<br />
<br />
– Tātad, vai… – tici man, Īrisa…?<br />
<br />
* * *<br />
– Es to satvēru!<br />
<br />
* * *<br />
– …Īrisa, es zinu, ka tas ir šausminošs…, bet Tev… – jāskatās man tieši acīs!<br />
Netrīci un nenovērs skatienu!<br />
<br />
* * *<br />
– Tā… – es to pacēlu! <br />
Tas ir ellīgi smags…, un man vajag sabalansēt šo svaru…<br />
<br />
* * *<br />
– Nenovērs skatienu, Īrisa – zinu, ka… es arī mainos!<br />
…un, – nebaidies…<br />
<br />
Arī šīs spīdošās bruņas pieder pie lietas!<br />
<br />
* * *<br />
– Tagad…, precīzs atvēziens!<br />
Pozīcija stabila…<br />
<br />
* * *<br />
– Nesteidzini mani, Īrisa… – es zinu cik Tev ir bail…<br />
…bet asmenim ir jāsaplūst ar manu roku…, Maģijai – ar visu manu ķermeni! <br />
<br />
Šai kustībai ir jābūt organiskai…, absolūti dabiskai – kā vēja brāzmai! <br />
Kā nevainīga zīdaiņa elpai…<br />
<br />
Es esmu izcila cīnītāja – Tu nejutīsi neko! Tikai mazliet sažņaugsies sirsniņa…<br />
<br />
* * *<br />
– Tagad! <br />
…Īrisa, – pieķeries pie manas kreisās rokas!<br />
Stingri!<br />
<br />
– Aizver acis ciet…, Manu Sirsniņ!<br />
Tici man!<br />
<br />
* * *<br />
– Īrisa!<br />
Es atbrīvoju Tevi no sāpēm! No Tavas kroplības! No šī nolādētā, ļaunā lāsta!<br />
<br />
ESI LAIMĪGA! <br />
…………………………………..
Pasaka “Pelēkā bulta”. 8.daļa
Dalīties.
6 komentāru
Mīļā Līga R.!<br><br>…tikko, kā pamanīju…<br><br>- …paldies Jums – i par iejūtīgo attieksmi, i par manas Pasakas jēgas izpratni…, i…<br><br>Paldies!<br><br>- …nu, ko.<br>Epilogs jau ir uzrakstīts. Un, varbūt, pat šovakar… – es Jums to nosutīšu…<br><br>- …bet – jautājums paliek…<br><br>…kāpēc viss ir tik sarežģīts? <br>Nu…, kāpēc…, ja Tu patiesi mīli… – Tu nevari būt Laimīgā…<br><br>- …kāpēc?<br>Kāpēc nav miera…, kāpēc visi šie, šķiet, neskaitāmie "pārbaudījumi"…?<br><br>- …kāpēc…?<br><br>L.
Kad neviens neko neraksta-tad vismaz pati paslavē sevi!
Skaisti. <br> Gan jau katrs saprot pēc sava sapratnes līmeņa…<br> Un ir labi, ja var uzticēties un ir, kas var noņemt lāstu.<br> Cilvēks, kurš patiesi mīl, jebkurā gadījumā ir laimīgs. Jo viņš mīl. Laimīgi mīlestībā arī var būt 2 cilvēki, ja viņi patiesī mīl viens otru. Un nelaimīgas mīlestības vispār nav. Tā ir tik tāda bērnības gadu pieredze. Nelaimīgi ir tie, kas nemīl.
Varbūt Gunta Jūs, lūdzu, varētu paralēli rakstīt tulkojumu tiem zemākajiem sapratnes līmeņiem? Lai kā sākotnēji sajūsminājos par šīs autores slejām, īpašo rakstīšanas stilu, interpunkciju un tās radīto noskaņu, jau kādu laiku es ne vella nesaprotu. Jāsaka godīgi – vienmēr gan ar interesi izlasu, jo ceru, ka beidzot man piešķilsies, par ko ir runa. Vēl jau cerība nevaid mirusi. Gaidu pēdējo daļu.
Tur jau tas interesantākais,ka G.L. arī nesaprot,kas tur ir domāts-viņa to iztulko pa savam….un rodas jauna versija tam,ko rakstījusi L……izlasa L.- secina-un kāpēc tā nevarētu būt…..jo pati jau arī raksta tikai rakstīšanas pēc….un tā viņas abas te peras….viena otru uzliela,patulko……un abām ir labi……a par pārējiem,kas te lasa- piekāš……
Kleksis laikam izkapis no gultas ar kreiso kāju:) kāpēc jāstreso par tādām leitām, būtībā par neko?! Nu un, ka paslavē viena otru, tev jau gabals no tā nenokritīs :)) Bet nu par stāstu es kaut kā šoreiz arī neuztveru tik labi to domu kas tur apakšā, bet laikam jau katrs tulko un izlasa, ko pats grib izlasīt. Es te vairāk saredzu stāstu par kaut kādu cīņu ar iekšējiem dēmoniem, ar kaut kādām iekšējām bailēm un sāpēm, par mīlestību gan tiešām nē. Bet es saku, katrs izlasot vien un to pašu iztulkos savādāk.