Tas šoreiz nav par manu personvārdu, bet uzvārdu. Par to pašās beigās.
– Cilvēkiem pašlaik patīk visādas mistiskas, neizskaidrojamas lietas, runā droši, – tāda bija viena no atbildēm tad, kad jautāju, vai vispār ir nozīme tam, kāds bērnam tiek dots vārds. Vārdam un mistikai, manuprāt, nav nekādas sakarības.
Vēl saņēmu arī tādu izteikumu, ka vecāki bērnam liek vārdu tādu, kam vārda diena ir vienā dienā ar dzimšanas dienu, jo tā būšot lētāk, neapzinoties, ka atņem savam bērnam iespēju svinēt divus svētkus gadā. Varētu teikt, ka pat grandiozs bija teiciens, ka tie, kas dzimuši vienā dienā nemaz neizskatoties līdzīgi. Un tie, kam esot vienādi vārdi, pēc skata esot līdzīgi, piemēram, visi Edgari esot mazi un drukni. Bet ja nu es zinu, ka kāds Edgars ir basketbolista garumā? Tas Edgars laikam neiekļaujas vispārējā stereotipā par šo vārdu. Ļoti vareni, izcili esot vārdi Anna un Aleksandrs. Vai kāds ir dzirdējis kādu vareno Aleksandru tuvinieku lokā saucot pilnā vārdā, vai – visas varenās un stiprās Annas iztiek bez slimošanas, iesnām kaut vai?
Vārds cilvēku varot ietekmēt gan pozitīvi, gan negatīvi, tā ietekme izpaužas ilgu gadu garumā. Vārdu, tātad ietekmi dod vecāki. Pie mums jau reģistrējot jaundzimušo jāpasaka vārds. Ir vēl valstis pasaulē, kur cilvēks gadiem dzīvo bez oficiāla vārda, iztiekot ar dažādiem mīļvārdiņiem vai paša atzītām iesaukām.
Ja tā vārda ietekme izpaužas tikai ilgu gadu garumā, tad jau var gadīties, ka cilvēks pats nosaka sava vārda ietekmi uz sevi un arī – uz citiem. Kaut kāda mistika. Bet to taču līdzcilvēki šodien ciena. Ja paši neko nevar izdarīt, tad cits vainīgs, vai vēl labāk – kaut kāda mistika.
Runā, ka cilvēkam ar vāju raksturu nevarot dot stipru vārdu. Atkal tā pati mistika. Par pilnīgi visiem tikko piedzimušiem bērniem var teikt – stipra rakstura cilvēks. Slikts vārds esot Gatis. Vai tāpēc, ka Raiņa “Pūt, vējiņi” Gatiņš bija kropls? Lai noteiktu cilvēka saderību ar vārdu, jāņem vērā dzimšanas dati. Horoskopi, kuriem vieni tic par visiem simts punktiem, citi netic nemaz, horoskopi arī ir tikai tāda sava veida varbūtība.
Ja cilvēka vārds esot atbilstošs cilvēka raksturam, varot izdarīt secinājumus, ja ne, secinājumus nevarot izdarīt. Jo dziļāk mežā, jo vairāk malkas. Varbūt es pati uzskatu, ka mans vārds neatbilst manam raksturam, bet citi uzskata – atbilst. Kāda tad manam vārdam sakarība ar manu raksturu? Jūs taču noteikti zināt kādu mūžīgi skumju Jautrīti, bet vārds Jautrīte atbilstot viņas raksturam.
Katru cilvēku ikdienā “no ārpuses” ietekmē simtiem lietu. Vārds arī ir tāda viena lieta, pie tam vārdā cilvēku sauc pat simtreiz dienā, bet kāda cita no simts lietām pavīd vienreiz dienā.
Liekot vārdu jaundzimušajam, es pati zinu tikai divas lietas, kas jāievēro – patīk vai nepatīk vārds un, ja tas ir par godu kādam sencim, tad ļoti jāapdomā, vai šādi tas gods jāizrāda.
Jādomā. Ilgi un rūpīgi jādomā. Pašlaik mazajam cilvēkam kopā ar vārdu būs jāpavada viss mūžs, visa dzīve. Var jau būt, mēs to nezinām, ka Stīvs Gulbisvai Stīvs Gailis ir ļoti vingrs, mundrs, veselīgs un laimīgs. Arī, it kā šodien taupot naudu, atņemot vienus svētkus, ieliekot vārdu, kāds ir dzimšanas dienā, rūpīgi jāpārdomā.
Man pašai tas nekādas problēmas nesagādā. Tikai – tas nav vārds, bet uzvārds. Sievietes uzvārdu maina tikai tad, kad bērnība un kāda daļa jaunības aizvadīta. Tā man arī gadījās – laulību dienā mainīju uzvārdu. Tikai pēc kāzām izpētījām, ka kāzas ir bijušas vienā dienā ar vārda dienu kalendārā. Un man tajā dienā ir uzvārda dzimšanas diena.
Ar to sīkumu – personvārds – cilvēks dzīvo visu mūžu. Vārdu viņam izvēlējās vecāki.
