Sēņošanas vilinājums

…TO es vienmēr atcerēšos!….
Ciest nevaru sēņotāju pilnus mežus. Šādi meži sabojā visu sēņošanas prieku, kad ik pa laikam satiec kādu, ar grozu pār roku, lielo baraviku medībās.

Tāpēc mēs dodamies sēņot tur, kur neviens parasti neiet.

Bija karsta vasaras diena, patīkami karsta pēc lietus perioda, pēc baraviku lietus perioda. Kā radīta pastaigai pa mežu.

Saules stari rotaļīgi uz sūnām spēlējas, krītot caur koku lapotnēm. Ieraugot koši zaļo, neskarto sūnu paklāju, grūti pretoties vēlmei novilkt zābakus un iebrist ar kailām pēdām mīkstajā paklājā. Skatos, Viņš aizgājis nostāk, laikam atradis beciņas, jo noliecies, cītīgi lasa. Skatos uz viņa vīrišķīgo augumu un manī dzimst ideja!

Vai paspēšu?… Ir vērts mēģināt..

Cik vien ātri varu, norauju kreklu, krūšturi, bikses, un pilnīgi kaila atguļos mīkstajās sūnās.. eh, tik mīkstas, kā izskatījās, nu gluži jau nav, jūtu, ka ir arī kāds pērnais čiekurs zem manis, un noteikti sauja skuju, bet nav laika pie tādiem sīkumiem kavēties. Saliecu kājas ceļgalos, mazliet paveru tās un ieslidinu savu roku starp kājām. Ar acs kaktiņu paskatos, Viņš iztaisnojas, izskatās ļoti apmierināts, un jau ar acīm meklē mani, lai palielītos ar guvumu. Mūsu skatieni sastopas. Es smaidu. Ak, kā man patīk šis pārsteiguma pilnais apmulsums vīrieša acīs, ko pavisam drīz nomaina tāds kā gandarījums, apmierinājums.. Viņš tuvojas, un es redzu, ka viņam trūkst vārdu. Pārsteigums ir izdevies.

Aizveru acis, ievelku plaušās gaisu. Tik smaržīgs gaiss, smaržo nedaudz pēc mitrām sūnām, kas sasūkušas sevī pēc iespējas vairāk saules staru, augstu virs galvām čivina putni, arī dzenis tepat netālu klaudzina. Jūtu kā saules stari un liegs vējiņš rotaļājas uz mana ķermeņa, liekot tam notrīsēt.

Izelpoju ar smaidu. Nedzirdēju, pa kuru mirkli Viņš ir paspējis atbrīvoties no drēbēm, bet mans smaids kļūst platāks, sajūtot kā viņš uzguļas man virsū. Viņa āda smaržo pēc vasaras.. un dzimumloceklis tik karsts un stingrs neieiet manī līdz galam, lai kārdinātu mani, tiek ieturēta pauze. Tuvinu savu iegurni viņam, līdz beidzot – beidzot saņemu kāroto, viņš piepilda mani līdz galam.

Svaigā gaismā vienmēr šķiet – cik orgasmu sasniegt ir viegli. Lūkojies debesīs, kur liegi vējā šūpojas koku galotnes, aizver acis un, šķiet, sajūtas ir pacēlušas mani spārnos.

Guļam kādu brīdi viens otram blakus, vērdamies debesīs. Pagriežos uz sāniem, atbalstot galvu uz Viņa krūtīm: “Zini?…” Bet domu pavediens pārtrūkst… Pielecu kājās un traucu, saukdama: “Paskat kāda baravika! Tā būs manējā!”

Viņš smiedamies nāk man pakaļ, manas drēbes pāri rokai pārmetis…