Mazais atkal sadzēries burbuļūdeni un taisa teātri! – tā Tu, garšīgi smiedamies, man saki. Šampanieša burbuļi manās smadzenēs zīmē virpuļu virpuļus un es esmu dusmīga. Par viskautko.
Par to, ka runājot pa telefonu ar citām sievietēm, Tu koķetē. Pat tad, ja zinu, ka zvanītāja varbūt īsti nav vīrieša saldais nakts sapnis, tā laipnība šķebina.
Par to, ka kārtējo reizi Tu atkal esi tiiiik noguris (arī tad, ja diena nemaz tik grūta nav bijusi), ka acis līp ciet vien tuvojoties gultai un man nākas trīsreiz zvanīt gongu, lai tikai uzaicinātu parunāties (kas tad – es nenogurstu?) un arī tad skatiens peld kaut kur pie Amerikas krastiem un nav nofokusējams uz skaņu izdodošo objektu, kas tarkšķ kaut ko par „kāda šodien traka diena, rīt jāiet pie friziera un jaunā tējas šķirne baigi garšīga”.
Par to, ka brīvdienās Tu pārvērties par mazo uķi-puķi luteklīti – izmazgā man matiņus, atnes padzerties, pamasē plecus, aizej uz veikalu.
Par to, ka aizvakar Tu man piezvanīji četras reizes, bet vakar – tikai vienu.
Par to, ka toreiz, pirms diviem mēnešiem (nu labi, varbūt četriem), tajā piektdienas vakarā Tu ar TĀDĀM acīm paskatījiess uz manu draudzeni, jo es taču visu redzēju un piefiksēju!
Par to, ka sestdien pēc ballītes es pamostos jau astoņos no rīta, aizbizoju uz veikalu un kā trollis uzbrūku visiem virtuves kastroļiem pēc kārtas (ar vienu roku maisu, ar otru griežu un ar kaut kādu locekli vēl putoju līdz pat vieniem dienā), jo Tu solījies pusdienas laikā būt klāt.
Par to, ka pēc tam, kad pulksten trijos vēl esmu gaidošajā režīmā, dzīvojamo telpu grīdā ir izveidojusies dziļvaga no manas nervozās un biežās pārvietošanās.
Par to, ka desmit pāri trijiem (kad mani virumi jau auksti kā beigta zivs) Tu ievelies pa durvīm ar savu cukurdupsīgāko smaidu sejā un jautā – kāpēc tu tāda jocīga? Vai tad tiešām manās acīs nevar redzēt liesmojošo uzrakstu – neganti nikna, neaiztiec, citādāk nokodīs roku?
Par to, ka Tu šobrīd knapi valdi smieklus. Un par to, ka nu arī es knapi valdu smieklus, bet vēl cenšos, ļoti cenšos izskatīties aizvainota. Bet vispār – neņem galvā! Tu jau zini – Mazais atkal sadzēries burbuļūdeni un taisa teātri!
