Pirmie ziemas mēneši jau pagājuši. Līdz ar viņiem arī ziemas sezona, un klāt ir jaunā pavasara sezona – gan veikalu skatlogos un plauktos, gan mūsu sirds un sajūtu plauktiņos.
Līdz ar pirmo ziemas mēnešu aiziešanu skaidrs, ka līdz vasaras vidum aiziet arī lielās atlaides. Protams, ir arī pavasara kolekciju izpārdošanas, bet tās nekad nav tik vērienīgas kā ziemas vai vasaras kolekciju izpārdošanas. Vismaz man, ne lielai modes dāmai, tā vienmēr ir šķitis.
Divu mēnešu ilgajā izpārdošanas laikā, kam klāt vēl nāca ierastais ziemas drūmais noskaņojums, galvā ikdienu dauzījās vārds – atlaides atlaide atlaides atlaide atlaides.
Mēs priecājamies, ja veikala plauktā, blakus precei, redzam uzrakstu „Atlaide” vai noteikti ieejam apģērbu veikalā, kura skatlogā esošais uzraksts – SALE – IZPĀRDOŠANA – ATLAIDES – liecina, ka varēsim iegādāties ko lētāk. Tātad – par zemāku cenu to pašu, ko kāds pirms laika ir pircis par daudz lielāku cenu. Mēs vienmēr gribam maksāt mazāk, lai saņemtu vairāk.
Un tad es piefiksēju, ka veikalā piedāvātās atlaides ir tikai otrajā vietā. Pirmajā vietā viennozīmīgi ir – 24/7 atlaides! 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā – sev pašai piešķirtās atlaides! Manas atlaides! Nekad līdz galam neizzūdošas, vienmēr pieejamas un visdažādākā veida. No rīta vēl drusciņ, vēl 15 minūtes pasnaust (Lieliska iespēja! Tikai šodien! Tavam saldajam miedziņam dodam klāt vēl veselas 15 minūtes! Izmanto izdevību!). Un var jau šodien vēl tos matus nemazgāt, nav jau tik ļoti netīri, rīt izmazgāšu. Rīt arī tos skaistāk ieveidošu. (Nepalaid garām – nemazgā matus šodien, mazgā tos rīt!) Bet darbā – līdz projekta pabeigšanai vēl veselas divas dienas. Šodien it nemaz nav radoša noskaņojuma, bet rīt noteikti būs. (Pērc šodien – maksā rīt!) Nezinu, cik priecīga būtu, ja grāmatvedis tāpat piešķirtu sev atlaides manā algas dienā. Pēc darba ieplānots iet uz sporta zāli, bet…šodien darbā tik nogurdinoša diena bija, un mājās vēl vakariņas jātaisa. Drīkstu taču uz zāli kādreiz arī neaiziet. Bet esot mājās, nav jau īsti no kā vakariņas gatavot, lai vīrs nopērk kādu sasaldēto picu. (Pērc divus – maksā par vienu). Jo, kādam jau būs tā pica arī jāuzsilda. Un kurš vispār atceras, ka pirms nedēļas bija apņemšanās ēst veselīgi . (Šī ir Tava iespēja! Tu esi to pelnījusi! Dari, ko vēlies!)
Tā varētu turpināt un turpināt…katru dienu kāda situācija, kāds brīdis, kad piešķirt sev Lieliskās Atlaides. Atlaide šur un atlaide tur un…brīnums! Nekas tā īsti neiet uz priekšu! Un ja vēl tās atlaides būtu nopelnītas! Bet nē..grābj cik var, grābj cik var, kamēr vēl var. Tāds pamatīgs smskredīts. Žurnāli arī nav nekādi draugi – to vien skandina,ka esi pelnījusi atpūtu, esi pelnījusi iepriecināt sevi. Tie ir tikai lieliski palīglīdzekļi, lai ar attaisnojumu sev piešķirtu vēl kādu atlaidi.
Protams,dažreiz ikdienas atlaides ir nepieciešamas. Nu tad, kad esi ļoti, ļoti labi un daudz pastrādājusi. Jo tad ir lielāks prieks, par saņemto atlaidi. Tāpat, kā lielāks prieks ir ar 70% atlaidi nopirkt dārga zīmola kleitu, nekā ikdienišķu topiņu.
Šajā pavasarī – nekādu atlaižu, izpārdošanu vai kuponu!
