Vārda dienu svin: Gunta, Ginta, Gunda

Zīlnieces un zīlēšana

Pinterest LinkedIn Tumblr +

iņkārības dzīta nolēmu izpētīt šo nozari, kuru daudzi nosoda un neatzīst, bet tai pat laikā zīlnieces nevar sūdzēties par klientu trūkumu. Biju iedomājusies, ka sarunāt tikšanos ar zīlnieci un intervēt viņu būs vieglāk par vieglu, jo neslēpu, ka gatavojos rakstu publicēt, līdz ar to tā viņai būtu sava veida reklāma, ja viņa spētu pierādīt savas spējas. Taču neviena no manis aptaujātajām zīlniecēm nepiekrita tam, ka publiskoju vārdus un vietas, kur viņas praktizē, aizbildinoties, ka reklāma nav nepieciešama, bet atbildēt uz manis interesējošajiem jautājumiem, kā arī pazīlēt, piekrita visas, pie kurām vērsos, pat neraugoties uz to, ka izrādīju lielu neticību šāda veida izziņai par cilvēku un nākotnes notikumu izdibināšanai.

Vienā Rīgas salonā gan ierados slepeni – maskējoties par klientu. Tas ko es uzzināju, gan intervējot, gan raugoties un klausoties, ko man zīlē, ļoti pārsteidza, bet nu visu pēc kārtas. (Vārdus esmu mainījusi pēc galveno varoņu lūguma, darbības vieta ir Rīga).

Pirmā zīlniece: Tallija
Pirmā vieta, kur devos, nebija zīlēšanas salons. Sieviete, vidējos gados, kaut kur apmēram pēc 40, praktizē zīlēšanu ar Taro kārtīm savā trīsistabu dzīvoklī, speciāli iekārtotā telpā. Gaidīju ieraudzīt pūci, melnu kaķi, sikspārni, nu vismaz zaru slotu – nekā, parasta tīkama telpa ar galdiņu stūrī, ar sveci, blakus Taro kāršu komplekts, pie sienām pareizticīgo ikonas. Jutos mājīgi, saruna vedās viegli un nepiespiesti malkojot, šķiet, liepziedu tēju ar medu. Tallija savas spējas esot mantojusi no vecmāmiņas, arī kārtis, ar kurām zīlē esot mantotas (uzmetu skatu kārtīm – patiesi, izskatās gana bieži lietotas). Viņas vecmāmiņu gan esot visādi gānījuši par šo māku, tādēļ viņa pat esot 

bijusi spiesta slēpt šo prasmi, tai pat laikā klientu nekad nav trūcis. Arī tagad Tallija dzirdot par sevi klīstam visādas runas, bieži vien tās nav cildinošas. Cilvēki baidoties no visa tā, ko nepazīst un zīlēšana daudziem saistās ar tumšām zintīm.

“Gaidīju ieraudzīt pūci, melnu kaķi, sikspārni, nu vismaz zaru slotu – nekā,
parasta tīkama telpa ar galdiņu stūrī, ar sveci,
blakus Taro kāršu komplekts, pie sienām pareizticīgo ikonas.”

„Vai tad tā nav?” nenociešos un pajautāju. Tallija paņem rokās tējas krūzi un pastumj uz manu pusi cepumu trauku, aicinot mani cienāties, neatsakos. „Saproti, zīlēt nedrīkst kurš katrs, tā vienlaikus var būt gan melnā, gan baltā maģija, viss atkarīgs no tā, kas ar tām zīlē un kādu jautājumu risināšanai tās izmanto. Es nekad nepiekrītu zīlēt cilvēkam, ja redzu, ka viņa sirds ir ļauna, tad labāk saku, ka šodien kārtis negrib runāt.” Zīlniece ticot, ka spējas dodot Dievs, tādēļ ļoti cenšas cilvēkiem palīdzēt, jo, ja reiz šāda dāvana ir pasniegta, tad vajag to novērtēt un attaisnot Debesu Tēva uz viņu liktās cerības palīdzēt izmisušajiem. Pati viņa apmeklē pareizticīgo baznīcu un apgalvo, ka to vajadzētu darīt katram, tad nenāktos meklēt viņas palīdzību, arī saviem klientiem parasti iesaka lūgt Dievu, lai atrisinātu problēmas.

Vēlos noskaidrot – ar kādiem jautājumiem parasti ierodas cilvēki pie zīlnieces? Nejūtos pārsteigta, ka pārsvarā ierodas sievietes ar mīlas lietām saistītiem jautājumiem. Vīrieši parasti interesējas par naudas lietām, biznesu. „Pag, vīrieši ar nāk zīlēt!” pārsteigti iejautājos, jo sev apkārt nezinu nevienu stiprā dzimuma pārstāvi, kas ticētu kārtīm. „Meitiņ, vīrieši jau tik izliekas, ka ir stipri un nekam netic, bet patiesība viņi dvēselē ir ļoti jūtīgi, vājāki par sievietēm, viņu galvenā problēma ir tā, ka visu patur sevī, līdz ar to vairāk sevi moka, tie ir sabiedrības veidoti stereotipi, kuru dēļ vīrietis ir spiests teju visu mūžu nēsāt masku,” mazliet skumīgi sieviete nobeidz sakāmo.

„Pag, vīrieši ar nāk zīlēt!” pārsteigti iejautājos,
jo sev apkārt nezinu nevienu stiprā dzimuma pārstāvi,
kas ticētu kārtīm.

„Tu, saki, ka netici kārtīm,” viņa, sasitot rokas, enerģiski ierunājās, „ļauj lauzt šo tavu pārliecību.” Es piekrītu un saku, lai pastāsta par manu dzīves pēdējo gadu. Kārtis tiek sajauktas, man liek iedomāties jautājumu, kuru vēlos uzzināt un pārceļot kārtis par to domāt, cenšos ievērot nosacījumus un vēroju, kā Tallija izliek kārtis. „Ai, daudz esi pārdzīvojusi, aizvadīji mūžībā sev sirdij tuvu cilvēku, darbi nevedās, slimoji, ak, šausmas, neviena gaiša kārts,” viņa ieskatās man acīs, es smaidu un raugos atklātajās kārtīs. Man tie simboli neko neizsaka, lai gan jāsaka biedējoši zīmējumi. Viņa ar mazliet drebošu roku vēra nākamās kārtis vaļā un turpināja: „Bērni, jums daudz bērnu ir bijis apkārt, darbs ar to saistīts, šķiet. Ak, Dievs, un atkal nelaime bijusi, asaras lietas, lielas ciešanas, bet viss beidzās labi,” viņa atviegloti uzelpoja, kad paņēma nākamo kārti. „Ar to arī bēdas izskatās beidzās, biji ceļojumā, piedzīvojumi, jauni izaicinājumi, pārmaiņas mīlas dzīvē, kuru dēļ pamatīgas sirdssāpes,” tā bija pēdējā kārts figūrā. Viņa jautājoši ieskatījās manī.

„Jā, iespaidīgi,” domīgi noteicu, jo patiesi aizvadītā gada beigās apglabājām māmiņu, man bija lauzta roka, darbā samazināja algas, piestrādāju bērnudārzā par angļu valodas pasniedzēju, vasaras sākumā jaunākais dēls krita un guva galvaskausa pamatnes lūzumu, bija kritiskā stāvoklī, bet atlaba bez paliekošām sekām, patiesi biju vasarā vairākos velo izbraucienos pa Latviju un ar tām mīlas lietām arī trāpīja pareizi. Sakritība, pie sevis nodomāju, tas manu ticību zīlēšanai nepadarīja lielāku.

Tēja bija izdzerta, galveno biju noskaidrojusi, Tallija man piedāvā painteresēties par nākotni, atsakos, jo mana pārliecība ir un paliek nemainīga – mēs paši savu nākotni veidojam. Atvadoties, pasaku paldies par tēju un lielisko sarunu, man tiek novēlēts arī turpmāk saglabāt optimismu un smaidu, būs vien jāklausa šim padomam. Dodos tālāk – lai brauktu tikties ar kādu citu zīlnieci.

Otrā zīlniece: Ausma
Arī šī zīlniece praktizē savā dzīvoklī, zīlē ar kārtīm un sastāda horoskopus. Man radās problēmas ar pareizās mājas atrašanu, nācās zvanīt, jo ēka ar tādu numuru, kā man bija atzīmēts pierakstos, nebija atrodama, izrādās turpat vien bija, kur riņķoju, tik noslēpusies pagalmā. Dzīvoklis bija piebāzts dažnedažādiem krāmiem, apkārt valdīja neliela nekārtība, pie sienām redzamas vairākas zvaigžņu kartes, uz skapīšiem un galdiņiem dažnedažādu kāsu sveces, gaisā virmoja vīraks. Lai arī degošas sveces parasta rada siltuma sajūtu, man bija visai neomulīgi, telpa likās drēgna.

Pie loga melni aizkari, istabas vidū apaļš galdiņš ar sveci,
kristāla lodi, kārtīm, pie sienām zvaigžņu kartes.

Ausma mani aicināja tālāk darbistabā, tā atšķirība no viesistabas bija tumša, pie loga bija melni aizkari, istabas vidū apaļš galdiņš ar sveci, kristāla lodi, kārtīm (parastajām nevis Taro), pie sienām arī šeit bija zvaigžņu kartes. Man lepni tiek rādīts zintnieku skolā iegūtais diploms, ar interesi to arī nopētu, viņa runā daudz un bez apstājas, tāda sajūta, ka viņa uztraucas. Pie sevis pat nosmīnēju, ka intervijas vietā sanāks īsts monologs. Cenšos uzmanīgi visu atminēties, lai arī stāstījums bija haotisks, brīžam pat neloģisks.

Savas dotības Ausma esot pamanījusi jau jaunībā, kad ar vecākajām māsām un draudzenēm zīlējusi par puišiem – viss sakritis, tad nolēmusi pazīlēt ne tikai par mīlestību un arī viss sakritis, sākusi interesēties par šo tēmu, bijusi Krievijā pie vienas zīlnieces mācīties, kad jautāju par vārdu, viņa atrauc, ka tas nav svarīgi, nu ja nav, tad nav un klausos tālāk. Visu savu dzīvi Ausma strādājusi par grāmatvedi un zīlēšana bijis kā hobijs, līdz nolēmusi pamēģināt apgūt arī astroloģiju un iestājusies zintnieku skolā, veiksmīgi pabeigusi. Klientu esot daudz, jo īpaši tagad – ekonomiskās grūtības valstī daudziem liek nākt un jautāt, vai vērts braukt prom no valsts un kā būs ar darbiem. Ja agrāk, galvenokārt, cilvēkus interesējusi mīlestība, tad tagad galvenais ir darbs, nauda, nākotne, par mīlu interesējas vien jaunas mīlas sāpju nomocītas meitenes.

Ausma maisa kārtis un uzdod dažus jautājumus,
par manu dzimšanas datumu un gadu,
prasa vai esmu precējusies,
tad paraugoties uz manu roku, nosaka:
„Neesat, pareizi jaunai meitenei nav kur steigties”

Prasu, vai ir kāds veids, kā pieburt mīlestību, bet Ausma atbild, ka viņa ar to nenodarbojas, viņa tik stāsta ko redz, var dot padomu, kā labāk rīkoties, varot vēl nokodēt pret alkoholismu un narkotikām, tas arī viss. Viņa man vēl stingri piesaka, ka burties par mīlestību nedrīkst, tās ir spēcīgas saites, kas neko labu nenes, efekts ir tikai īslaicīgs, un vēlāk cilvēki vienkārši aiziet bojā – kļūst garīgi tukši, ja reiz nav lemts būt kopā tad jāļauj cilvēkam iet, nevis par katru cenu jācenšas piesaistīt sev klāt.

Ausma zīlēšanas seansos izmanto gan kārtis gan kristāla bumbu, ja klients vēlas redzēt savu nākotni, kā saka, dubults neplīst, tādēļ abos veidos tiek pārbaudīta informācija. Arī man tiek piedāvāts pazīlēt, bet kad saku, lai pastāsta par manu pēdējo gadu, viņa atsaka, ka pagātne lai paliek pagātnei, labāk pastāstīšot par nākotni.

Piekrītu un man nākas nocelt kāršu kavu, Ausma maisa kārtis un uzdod dažus jautājumus, par manu dzimšanas datumu un gadu, prasa vai esmu precējusies, tad paraugoties uz manu roku, nosaka: „Neesat, pareizi jaunai meitenei nav kur steigties, visu vajag ar apdomu.” Cenšos noturēties un nesmieties, tas liekas dikti amizanti, Ausma sāk izlikt kārtis un skaidro: „No jums netālu ir izskatīgs vīrietis, vecāks par jums, kādus apmēram 10 gadus vecāks, kurš ir iemīlējies, labs cilvēks, arī jums pret viņu ir jūtas, nebaidieties, ļaujaties šīm attiecībām, būs jums bērniņš, bet tik viens, jā, šais laikos nevar vairāk bērnu atļauties, vispār neko sliktu nākotnē neredzu, būs grūtības ar naudām, bet samērīgas, tiksiet galā, darbs ar vienmēr būs.”

Nenociešos un jautāju, vai man būs tikai viens bērns un vai iespējams uzzināt dzimumu? Šķiet, viņa nodomāja, ka es viņai ticu un turpina: „Jā, tik viens, meita.” Viņa noliek kārtis un saka, ka varot apskatīties arī kristāla bumbā, bet tas prasot daudz enerģijas, saku, ka nav vajadzības. Pasaku paldies par sarunu un atvados.

Uz ielas sāku smieties – kas tā par zīlnieci, ka neredzēja, ka man jau ir divi bērni, abi dēli, ka man ir dzīvesbiedrs, kurš ir gadu jaunāks par mani, un par darba lietām…nu, to es pat bez kārtīm varu jebkuram paredzēt, ekonomiskā situācija Latvijā vēl laiku nebūs tīkama.

 

Lasi Zīlnieces un zīlēšana 2.daļu par to,
kā Anitai gāja divos Rīgas zīlēšanas salonos.
Vienā no tiem zīlnieces stāstītais viņu ļoti pārsteidza
.



Dalīties.

3 komentāru

  1. Esmu dzirdējusi, ka šajā krīzes laikā zīlēšanas salonos un pie astrologiem esot rindas gluži kā padomju laikos veikalā pēc desām. Redz' kā ir – tiklīdz kaut kas dzīvē iziet ārpus kontroles, tā visi metas paļauties uz visuma spēkiem.

Atbildēt esss Atcelt