Vārda dienu svin: Vanda, Veneranda, Venija

Ziemassvētku tradīcijām pa pēdām

Pinterest LinkedIn Tumblr +

iemassvētku laiks mums ikvienam saistās ar noteiktām tradīcijām un rituāliem. Svecīšu liesmas adventes vainagā, zaigojošas stikla bumbas eglītē, Ziemassvētku vecītis ar neiztukšojamu dāvanu maisu, smejoši ķekatnieki un daudz citu lietu, kas šos svētkus padara tik īpašus un gaidītus. Gadsimtiem vecas paražas mijas ar jaunākām un modernākām, kristīgās ar pagāniskajām, tiek aizgūtas tradīcijas no tuvākiem un tālākiem kaimiņiem, bet svētku būtība: kopā būšanas prieks, mīlestības dāvāšana, prieka radīšana, ticība brīnumiem un visam labajam, ir palikusi nemainīga. Tomēr, kad tad tieši un kā tikuši svinēti pirmie Ziemassvētki? Kuras no tik ierastajām tradīcijām ir mūsu pašu, bet kuras aizgūtas no citiem?

 

Ziemassvētki – svētki ikvienam
Ziemassvētki, lielākajai daļai cilvēku saistās ar Dieva dēla Jēzus piedzimšanu. Tie ir mierīgi un klusi svētki. Tomēr Ziemassvētki jeb ziemas saulgrieži svinēti jau pirms kristietības rašanās. Dažādi avoti vēsta, ka tos svinējuši gan senie ķelti un ģermāņi, gan viņu pretinieki seni romieši. Svētku gars šajā laikā atšķīrās no mums ierastā.

Senajā Romā Saturnālijas jeb ziemas saulgrieži bija īpaši gaidīti svētki. Tie bija svētki par godu senajam zemkopības un auglības dievam Saturnam. Senie romieši uzskatīja, ka tajā laikā, kad pie varas bijis dievs Saturns, uz zemes valdījusi pārticība. Visi cilvēki bijuši līdzvērtīgi. Nav bijis ne bagāto, ne nabago. Visi bijuši brīvi un neviens nav zinājis, kas ir verdzība. Saturnālijās, ar dažādu seno tradīciju palīdzību viņi atcerējās un godināja šo laiku. Šos svētkus svinēja veselu nedēļu, no 17. – 24. decembrim. Īpaši tos gaidīja vergi. Tie pat tika saukti par vergu svētkiem, jo šī bija vienīgā nedēļa gadā, kad viņiem nebija jāstrādā, kad viņus izklaidēja un apkalpoja viņu pašu saimnieks, un viņi drīkstēja baudīt to pašu ēdienu, ko kungi. Šajā laikā viņi samainījās ar saviem saimniekiem gan lomām, gan apģērbiem, gan pienākumiem. Šajā laikā vergam bija tiesības neklausīt savu kungu un atklāti pateikt visu, ko par viņu domā. Draugi un radinieki devās ciemos viens pie otra, novēlot „Bonae Sarurnaliae!” jeb „Labas Saturnālijas!” Tie bija svētki ikvienam, gan nabagam, gan bagātam, gan slimam, gan veselam. Visur valdījusi jautrība un bezrūpība.

Vēlāk, rodoties kristietībai, Ziemassvētki no skaļiem un trokšņainiem pārvērtās par mierīgiem un klusiem svētkiem. Šis ir pārdomu un jaunu cerību laiks. Tomēr tas, ka mēs šajos svētkos cenšamies iepriecināt viens otru, un tos kam dzīvē klājies grūtāk, nemaz tik ļoti neatšķiras no šiem senajiem svētkiem. Arī mūsdienās tie ir svētki visiem, neatkarīgi no vecuma, sabiedriskā stāvokļa, ienākuma līmeņa vai veselības stāvokļa. Tieši tāpat, kā senie romieši mēs viens otram novēlam „Priecīgus svētkus!”

Dažādas Ziemassvētku tradīcijas
Bieži vien Ziemassvētku tradīcijas tie sadalītas kristīgajās un pagāniskajās. Tomēr, tā kā kristietība ir radusies vēlāk un ziemas saulgriežu svinēšanas tradīcijas jau dziļi iesakņojusies cilvēku apziņā, tās daudzus gadsimtus draudzīgi pastāvējušas līdzās. Daudzu kristīgo tradīciju pamatā ir tā sauktās pagāniskās tradīcijas.

Ķekatās iešana un bluķa vilkšana
Par vienu no latviešiem raksturīgāko tradīciju uzskata ķekatās iešanu. Tieši jautrais masku gājiens, dziesmas, dejas un trokšņošana padara šos svētkus tik jautrus. Senie latvieši ticēja, ka ķekatnieku noteikti jāielaiž istabā, jo tas garantēja šai mājā dzīvojošajiem svētību, auglību un veselību. Ķekatnieki ar dažādu sadzīves priekšmetu palīdzību radīja troksni, kura mērķis bija padzīt ļaunos garus un dažādas kaites. Masku gājiens agrāk ir bijusi daudzu tautu ziemas saulgriežu svinēšanas tradīcija. Cilvēki ticēja, ka šajā laikā pa pasauli klaiņo dažādi ļaunie gari un nešķīsteņi. Tādēļ viņi, lai aizbiedētu visus šos mošķus, pārģērbās pēc iespējas briesmīgākās maskās un devās jautrā gājienā cauri pilsētām, ciemiem un mājām. Senie romieši līdzi nesa aizdegtas lāpas un sveces, jo ziemas saulgrieži ir saules atnākšanas un gaismas svētki.

Parasti masku gājiens noslēdzas ar bluķa vilkšanu. Šī tradīcija pazīstama ļoti daudzās Eiropas valstīs. Līdz ar bluķa sadedzināšanu tiek iznīdēts viss ļaunais. Ļoti daudzas tautas tic, ka tādā veidā tiek vairota labklājība un pārticība. Francijā ir pieņemt Ziemassvētku bluķi apēst, jo bluķi simbolizē ar šokolādi pārliet rolbiskvīts, kurš izdekorēts ar marcipāna sēnītēm un rūķīšiem.

Adventes vainags
Kristīgajā pasaulē Advente ir Dieva dēla atnākšanas laiks. Vainags, kurš rotāts ar četrām svecītēm simbolizē gaismas atnākšanu un uzvaru pār tumsu. Vainaga forma – aplis simbolizē mūžību un vienotību. Katrai no svecēm ir sava nozīme. Pirmā no tām ir pravieša svece (cerība), otrā – Bētlemes svece (aicinājums uz pestīšanu), trešā – ganiņu svece (prieks), bet ceturtā – eņģeļu svece (mīlestība). Tradicionālais adventes vainags tiek gatavots no priežu vai egļu zariem, kas simbolizē cerību un mūžīgo dzīvību. Vainaga dekorēšanai izmanto sarkano vai violeto krāsu. Sarkanā simbolizē Jēzus mīlestību pret cilvēkiem, violetā – grēku nožēlu.

Lai arī Adventes vainags tiek saistīts tieši ar kristīgo liturģiju, tā pirmsākumi meklējami pirms kristietības. Senās Eiropas tautām bija tradīcija ziemas saulgriežu laikā mājās nest vainagus, kas bija gatavoti no mūžzaļiem augiem. Tādā veidā viņi lūdza meža gariem, elfiem un laumām palīdzēt pārciest ziemu un sargāt viņus no aukstuma. Senajiem romiešiem Saturnāliju laikā bija tradīcija apdāvināt vienam otru ar aslapainās palmas vainagiem, kas bija draudzības simbols. Pirmie Senās Romas kristieši aslapainās palmas vainagus izmantojuši kā svētku dekoru.

Ziemassvētku eglīte
Par Ziemassvētku eglītes rašanos vēsta kāda leģenda. 7. gs. Vācijā, Tīringā ieradies kāds angļu mūks, lai nestu tur Dieva vārdu. Mūks Tīringā paveicis ļoti daudz labu darbu, bet lai izskaidrotu pilsētas iedzīvotājiem svētās Trīsvienības ideju, izmantojis otrādi apgrieztu eglīti. Kopš šī laika egle ļoti daudziem kļuva par svētu koku. Sākumā Ziemassvētkos istabas tika rotātas ar otrādi apgrieztu eglīti.

Ir bijuši ļoti daudz un dažādu diskusiju par to, kur tikusi izrotāta pirmā Ziemassvētku eglīte. Kad un kur tas noticis pirmo reiz, protams, pierādīt nav iespējams, bet vecākie vēsturiskie avoti vēsta par to, ka 1510. gadā Rīgas rātslaukumā melnās cepurēs tērpti vīri izrotājušie eglīti ar krāšņām papīra puķēm. Pēc tam eglīte tikusi sadedzināta. Tā kā tā ir pirmā reize, kad rakstos minēta Ziemassvētku eglīte, Rīga tiek uzskatīta par pilsētu, kurā tikusi uzstādīta pirmā izrotātā svētku egle.

Istabu rotāšana un Ziemassvētku svecītes
Mūsu senči ziemas saulgriežos istabas rotāja ar puzuriem, egļu vijām, kaltētiem ziediem, ēveļskaidu pušķiem un putnu spalvām. Daudzās valstīs istabu rotāšanai izmantoja mūžzaļus augus. Tāpat svētku noskaņas radīšanai tika un tiek izmantotas sveces. Arī tradīcija rotāt istabu un dedzināt sveces nāk no senatnes. Saturnālijās romieši rotāja mājas ar mūžzaļiem augiem, ko rotāja ar krāsainām lentēm. Mājas dekorēšanai tika izmatotas māla figūriņas, kas simbolizēja pārticību. Visur mājā tika degtas sveces, lai godinātu saules dievu. Sveces tika dāvinātas draugiem paziņām un radiniekiem.

Ziemassvētku vecītis un dāvanas
Bērni visā pasaulē ar nepacietību gaida Ziemassvētku rītu, kad varēs izsaiņot dāvanas, ko zem eglītes atstājis Ziemassvētku vecītis. Latvijā bērni dāvanas saņem Ziemassvētku vakarā, citās zemēs bērniem jāgaida līdz 25. decembra rītam. Ir zemes, kur Ziemassvētku vecītis ierodas daudz agrāk vai daudz vēlāk, piemēram, janvārī.

Svētais Niklāvs Vācijā, Sinteer Klaas Holandē, Santa Claus Anglijā un Amerikā, tēvs Noels Francijā, Дед Мороз Krievijā, Trīs karaļi Spānijā, rūķi Zviedrijā un Burvju feja Itālijā, visi viņi ierodas ar bagātīgu dāvanu klāstu bērneļiem, kas iepriekšējā gadā labi uzvedušies. Kādam nerātnelim tiek arī pa žagaram vai melnai oglei.

Domājams, ka Ziemassvētku vecīša prototips ir svētais Niklāvs no kādas vācu tautas pasakas, kurš mēdz bērnus iepriecināt ar dažādām dāvanām. Vēl ir kāda leģenda, kas vēsta, ka Svētais Niklāvs patiesībā esot biji kāds ļoti skarbs un it kā diezgan ļauns vīrs viduslaikos, kurš reiz ziemas saulgriežu laikā pametis ar naudu pilnu maku kāda nabaga vīra meitām, lai tām nebūtu jākļūst par pērkamām sievietēm. Ziemassvētku vecītis simbolizē ticību brīnumam. Tam, ka var notikt tādas lietas, par kurām cilvēks pat neuzdrošinājās ticēt, ka tās varētu notikt.

Bērnu apdāvināšana ir saistīta ar vēl vienu senu saulgriežu tradīciju Senajā Romā. Nākamajā dienā pēc Saturnālijām, 25. decembrī tika svinētas Juvenālijas, diena, kad īpašā godā tika celti bērni. Viņus šajā dienā īpaši lutināja, tie tika apdāvināti ar rotaļlietām un dažādiem našķiem. Vecāki iesaistījās dažādās rotaļās kopā ar bērniem.
Dāvanas nes ne tikai Ziemassvētku vecītis vai rūķi. Mēs paši šajā laikā baudām dāvinātāja un dāvanu saņēmēja prieku. Kristīgā pasaulē dāvanu sniegšana simbolizē dalīšanos mīlestībā.

Svētku mielasts
Saturnāliju svinības Senajā Romā iesākās 17. decembrī ar kopēju mielastu Saturna templī. Templī pulcējās un pie viena galda mielojās visi pilsētas iedzīvotāji. Pēc tam visu svētku laiku mājās tika klāti bagātīgi galdi un ikviens, kas ieradās ciemos, tika laipni uzņemts un pacienāts. Viens no tradicionālajiem svētku ēdieniem bija no mīklas izveidots un izcepts cilvēciņš – piparkūku vīriņa priekštecis, kurš bija pārticības un auglības simbols.

Arī mūsdienās svētku mielastam visur pasaulē ir ļoti liela nozīme. Saimnieces jau laicīgi apdomā ēdienkarti un ļoti rūpīgi gatavojas svētkiem. Katrā valstī ir savi tradicionālie ēdieni un ticējumi, kas ar tiem saistīti. Latvieši tradicionāli Ziemassvētkos galdā liek deviņus ēdienus, lai nākamais gads paietu pārticībā. Neiztrūkstoši galdā ir zirņi, pupas, pīrāgi – auglības un saules simbols. Tāpat kā daudzās citās valstīs, mūsu svētku mielasts nav iedomājams bez cepeša. Ir ticējums, ka uz galda jābūt pārstāvētām visām dabas stihijām – gaisam, zemei, ūdenim un ugunij.

Lai arī cik dažādas būtu Ziemassvētku tradīcijas, kristīgas vai pagāniskas, šo svētku būtība ir radīt prieku, sev un citiem. Šie ir mīlestības un kopā būšanas svētki. Svētki, kuros mēs ikviens varam būt gan devējs, gan saņēmējs. Svētki, kad mēs varam dāvāt prieku un kādam acu skatienam iemirdzēties gaišāk. Lai jums silti un prieka pilni Ziemassvētki!

Dalīties.

1 komentārs

Atstāt Ziņu