Ai, pasaki, Jāņa māte,
Kāda bija Jāņu zāle?
Visa laba Jāņu zāle,
Ko plūc Jāņu vakarā.
Mūsu senču tautasdziesmās un ticējumos ir norādījumi, ka visvērtīgākās ārstnieciskās tējas ir tās, kuras vāktas līdz Jāņiem, īpaši dziednieciskas ir tās, kas vāktas tieši Jāņu dienā – dienā, kurā dabai ir maģisks spēks. Tā patiesi arī ir, un tam ir zinātnisks izskaidrojums: lielai daļai dabā sastopamo ārstniecisko augu, īpaši lakstaugu, ievākšanas laiks ir to ziedēšanas sākuma fāze, kas sakrīt ar vasaras saulgriežiem. Ziedēšanas sākumā augos koncentrējas visvairāk aktīvo un biogēno vielu, kas tiek izmantotas ārstnieciskos nolūkos.
Fitoterapeite, dziedniece Inga Dāboliņa stāsta par 5 tradicionālām Jāņu zālēm:
Sarkanais āboliņš – Ļoti laba tēja. Ziedu tēja ar medu pret vecām plaušu vainām, astmu, bronhiem, klepum. Pienā vārīti sarkanā āboliņa ziedi ir pret iekšējām nenoteiktām sāpēm (sena senču recepte). Āboliņu ziedu vākšanas laiks sakrīt tieši ar Jāņu laiku, taču vācot āboliņu tējai, jāatceras, ka vajag plūkt tikai āboliņa galviņas, kātiņus ne!
Asinszāle – Saukta par svēto Jāņu zāli, asins puķi, raganu kaulu puķi. Tā ir pret mošķiem, skauģiem, ļauniem burvjiem.Tēja labi der pie aukstām kājām, mazasinības, nervozām galvassāpēm, asins attīrīšanai. Jāņu naktī labs saimnieks lika asinszāli pušķī, gan istabā, gan kūtī. Lopiem deva ēst asinszāli pušķī pret ļaunu aci.
Kalme – Jāņu pušķī kā karaliene, dezinfekcētāja, izkaisot kalmi istabā, tajā nav blusu, kalmes liek vannā. Tās dod enerģiju, spēku. Izžāvētās kalmu saknītēs, kas plūktas gan pirms, gan Jāņu laikā, gan pēc tā, var skalot matus, tad tie nekrīt laukā. Ejot kalmju vannā, galvā kārtojas labas domas.
Madara – Lieto gan tējā, gan vannā. Noder nervoziem cilvēkiem. Starp bērzu pirtsslotiņām var ielikt madaru. Madaru var ēst svaigā veidā, Jāņu laikā var pieplūkāt klāt salātiem. Madara ir pret stresu un nervozitāti, pret galvassāpēm, histērijām un uztraukumiem.
Pelašķis – Gribi ķermeņa attīrīšanas kūri? Ej un meklē pelašķi! Viena pelašķa tējas krūzīte dienā, un būs tīras asinis, kas nozīmē arī tīru ķermeni! Pelašķis attīra katru šūniņu. Var apliet pelašķi ar ūdeni un ieliet vannā – īpaši noder vecāka gada gājuma cilvēkiem, jo šāda vanna nomierina locītavu, kaulu sāpes, attīra ādu, noņem nervozumu, ādas iekaisumus. Tikai jāatceras, ka ejot pelašķa vannā, nedrīkst lietot ziepes. Pelašķa vannā nevar mierīgi gulšņāt, tajā jākustas, jābūt pēc iespējas aktīvākam. Pelašķis piedod kustīgumu, enerģētiski liek kustēties!
Pelašķa tēja jādzer citādi nekā citas – tējas krūzi pirms dzeršanas paceļ izstieptās rokās virs galvas, lai tā uzņem kosmosa un dievišķo enerģiju un pēc tam liek pie mutes. Un kamēr dzer, tikmēr no rokām vairs neizlaiž. Tajā laikā var izbaudīt tējas burvīgo aromātu, siltumu. Tēja ir ķermeņa attīrīšanai, enerģijai, spēkam, arī slāpju dzesēšanai. Tādējādi pelašķa tējai tiek izrādīts liels gods. Pavisam cita garša! Un iedarbība divtik!
