Vīrietim bērns no iepriekšējām attiecībām. Mācies to pieņemt

Ir attiecības, kurās jūs ar vīrieti esat divi vien. Taču ir arī tādas, kurās tev jārēķinās, jāpieņem un jāiepazīst arī viņa bērns no iepriekšējām attiecībām. Ne visas sievietes to uzreiz spēj pieņemt. Aicinājām psiholoģi Kristīni Veckrāci pastāstīt, kā tad uztvert šo situāciju.

Pieņem to kā faktu, ko nevar mainīt
Jaunas attiecības, bieži vien tavā dzīvē ieved ne vien jaunu vīrieti, bet arī…viņa bērnu. Sievietes šo situāciju uztver dažādi. Ja sievietei pašai jau ir bērniņš tad, iespējams, viņa vairāk uztraucas par to, kā viņas bērns uztvers vīrieti un kā abu bērni savā starpā kontaktēsies. Un, jautājums par to, ka vīrietim ir bērns, paliek kaut kur nostāk.
Ja sievietei pašai vēl nav bērna, tad uztvere ir atkarīga no tā, kāda ir šī sieviete. Nav izslēgts, ka būs greizsirdība. Greizsirdība uz to, ka ir jau kāds, kas ir viņas vīrieša ‘pirmajā plauktiņā’ un bērni mums noteikti šajā ‘plauktiņā’.

Kā uztver šādu situāciju? Uztver to vienkārši kā faktu, ko nevar mainīt. Uztver to kā realitāti.

Neviens nesaka, ka tas ir viegli un izdarāms vienā dienā. Ja sieviete visu laiku ir sapņojusi par to, ka pirmais bērniņš būs ar vīrieti ar kuru ir kopā un, ka arī viņam tas būs pirmais bērniņš un tomēr ir satikts vīrietis, kuram jau ir bērniņš, tā zināmā mērā ir krīzes situācija. Personības krīze par to, ka neizdodas īstenot to sapni, kurš ir sapņots. Un sievietēm, kurām bija stingra pārliecība, varētu būt sarežģīti uztver šo bērniņu.

Visi bērni ir mīļi
Nereti sieviete nodomā „Vīrietim vairs nebūs pirmatnējā brīnuma sajūtas. Viņš jau visu ir piedzīvojis”. Šādas domas ir tikai šīs sievietes pieņēmumi. Par bērniem nereti saka „Kod kurā pirkstā gribi, visi sāp”, jo visi bērniņi taču ir mīļi.
Ja sieviete uztraucas par šiem jautājumiem, tad viņai patiesībā vēl priekšā ir liels darbs pašai ar sevi. Ir jāiemācās pieņemt situāciju un sadzīvot ar to, kā nemaināmu faktu.
Bet ir normāli, ka sievietei ir šādas sajūtas un šādas domas. Tas pieder pie lietas, ja sievietei ir bijis spēcīgs uzstādījums dzīvei – mūsu kopējais bērniņš mums abiem būs mūsu pirmais bērniņš. Tad ir vajadzīgs laiks, lai izietu cauri šim sapņu zaudējumam. Ir jāpaiet kādam laikam, lai sagremotu to, ka nenotika tā, kā viņa ir izsapņojusi. Tā patiešām var būt liela vilšanās.

Tā ir jauna pieredze un bagātība
Sieviete ir izvēlējusies tieši šo vīrieti. Tātad, viņš viņai ir vislabākais. Un tās ir tās pozitīvās un labās lietas. Arī pats bērniņš ienes daudz jauka, pozitīva. Tam klāt nāk jauna pieredze, ko iegūst šī sieviete.

Kad sieviete spēj pieņemt šo situāciju, tas var liecināt par brieduma pakāpi. Ja tu spēj pateikt – „Jā dzīvē ne vienmēr notiek tā, kā gribētos, bet es spēju to pieņemt”, tad tā ir nobriedušāka domāšana. Atceries, to var uztvert kā jaunu bagātību un jaunu pieredzi.

Bērns nekādā veidā nelīdzinās man
Ja sievieti nomāc jautājums par to, ka viņa bērnā nesaskata nekādu vizuālu vai raksturu līdzību, tad tas nozīmē, ka viņa vēl nav pieņēmuši situāciju. Loģiski, ka šis bērniņš neizskatīsies pēc viņas, tas ir tikai saprotami – tas nav viņas bērniņš.

Iespējams, te ir cita problēma. Sieviete šajā bērniņā saskata atgādinājumu tam, ka viņas vīrietim ir bijusi cita sieviete, ar kuru ir bijušas tik nopietnas attiecības, arī seksuālas attiecības.
Te atkal ir sievietes darbs ar sevi. Mums katram ir bijusi attiecību pieredze. Jautājums ir par to, cik ļoti viņa var pieņemt to, ka vīrietim ir bijusi cita sieviete. Ar prātu mēs visi to apzināmies, bet viens ir zināt, otrs ir just…

Vīrietim jātiekas ar bijušo
Tā ir bērna māte, nevis vairs viņa sieviete. Un tā atkal ir realitāte, kas jāpieņem. Sieviete nevar prasīt no vīrieša, lai viņš vairs netiekas ar sava bērna māti. Viņam kā tēvam ir jāuzņemas atbildība, viņam jāzina, kas notiek bērna dzīvē.
Šis vairāk ir pāra jautājums. Cik ļoti, viņi kā pāris viens otram uzticas. Svarīgi ir tas, kā pāris komunicē. Kā vīrietis paskaidro, kur viņš dodas, ko stāsta par šīm tikšanās reizēm. Svarīgi, vai viņš vispār stāsta, vai dara to slepeni.
Viņiem kā pārim ir jāizrunā, kā tas notiks.

Kā runāt ar savu vīrieti, lai neaizvainotu viņu?
Galvenais ir vispār runāt. Labāk runāt laicīgi, nevis gaidīt, kad tas „sprāgs ārā”. Tad noteikti tiks pateikti pārspīlēti vārdi un radīsies pārpratumi.
Sieviete noteikti drīkst stāstīt un runāt par to, kā viņa jūtas. Un, ja viņa stāstīs par sevi un savām sajūtām, atkritīs vajadzība, runāt par bērnu. Sievietei netraucē bērns, visticamāk runa ir tieši par viņu pašu. Par to, kā pieņemt bērnu, nevis, ka bērns ir nepatīkams.

Tev nav jābūt viņa mammai
Sievietei nav pienākums iemīlēt šo bērnu, būt viņam kā mammai. Viņam jau visticamāk ir mamma. Jā, ir situācijas, ka mammas nav, tad tas ir savādāk.

Sievietei nevajag uzlikt sev uzdevumu – man šis bērns ir jāiemīl un jārūpējas par viņu kā mammai. Tas var radīt papildus emocionālu slogu. Un, ja sākumā vēl ir kāda neliela pretestība, tad šis slogs, šo pretestību tikai palielina.
Ir vienkārši jāļaujas tam, kas notiek.

Bērnam jāzina, kas notiek
Visā šajā situācija, svarīgi ir arī tas, kā jūtas bērns. Iespējams, to, kā sieviete jūtas, nosaka arī tas, kā bērns izturas pret viņu. Situācijas ir ļoti dažādas. Šeit noteikti ietekme ir attiecībām starp šī bērna vecākiem.
Ja attieksme no bērna puses nav īpaši patīkama, sievietei jāsaprot, ka tas nav konkrēti pret viņu personiski, bet vienkārši kā pret citu sievieti. Iespējams, bērns viņā vienkārši saskata sievieti, kas atņem tēti. Bet tas atkarīgs no tā, kā vecāki šīs attiecības un šo situāciju ir paskaidrojuši bērnam.

Dzīvošana kopā
Attiecības, kurās iesaistīts bērns, jāveido rūpīgi, apdomīgi un nesteidzīgi. Jāsāk ar kopīgām tikšanās reizēm un tikai laika gaitā jānonāk līdz dzīvošanai kopā.

Kad divi pieaugušie cilvēki satiekas, pēc trešā randiņa izdomā dzīvot kopā, tā ir viņu abu izvēle un atbildība. Bet, ja šajā kopā dzīvošanā ir iesaistīts bērns, vēlams būt uzmanīgākiem un vērīgākiem pret bērnu – viņa jūtām un vajadzībām, proti, ir jāuzņemas atbildība ne vien par sevi, bet arī par savu bērnu, mēģinot saprast, ko viņam šī straujā situācija nozīmē, ko tā ar viņu dara.

Kristīne Veckrāce
Psiholoģe un (ģimenes) psihoterapeite
Tālr. 29277295
kristine.veckrace@psihologe.lv
www.psihologe.lv