Šķiet, ka mēs sievietes, par kāzām runājam ļoti daudz. Izsapņojam skaisto dienu, sapņainām acīm skatāmies uz skaistajām kāzu kleitām, un domājam par daudz ko citu, kas šo dienu padara īpašu… Bet, ko par to visu saka vīrieši? Jautājām trīs nu jau precētiem vīriešiem, par to, kāpēc tad viņi izlēma precēties un, ko domāja kāzu dienā, ieraugot savu izredzēto baltajā kleitā?
Kā tu nonāci līdz lēmumam precēties? Kāpēc tev tas bija svarīgi un ko tas tev nozīmē?
Andris: Jāvieno kas vairāk, kā kopīgs dzīvoklis un rēķinu apmaksa
Bijām kopā jau pāris gadus, bija bijuši gan rozā periodi, gan noteikti arī pa kādam strīdiņam. Dzīvojām kopā…un ar katru dienu arvien vairāk un vairāk sapratu, ka jā – šī ir tā meitene, ar kuru es gribētu būt kopā gan tagad, gan pēc gada, gan arī vecumdienās kopā ar viņu lutināt mazbērnus.
Ļoti svarīgi bija, lai ar šo cilvēku kopā ir interesanti. Ne pārspīlēti, kad otram būtu jāiespringst ar „interesantuma” radīšanu, bet lai tas ir tā dabīgi, lai ikdienā Tu jūties forši ar cilvēku ar kuru esi kopā, lai braucot mājās pēc darba priecātos, ka ieraudzīsi savu mīļoto. Arī aizverot acis un atsaucot atmiņā labākos dzīves brīžus, lielākā daļa atmiņu bija par viņu, par mums! Tāpēc tas pat vairs nebija lēmums, bet likās tikai loģisks turpinājums, ka ar šādu cilvēku jāvieno, kas vairāk, kā kopīgs dzīvoklis un rēķinu apmaksa.
Man bija svarīgi, lai esam vīrs un sieva, lai varu nosaukt viņu par sieviņu! Laulības attiecības padara vēl ciešākas, jo zinu, ka tagad patiešām esam ģimene, tās sākums. Jā, laulībās ir kaut kas maģisks. Un, jā, tā ir arī atbildība pret sevi un otru pusi!
Atis: Apzinājos, ka varu un vēlos uzņemties atbildību
Brīdī, kad to saproti pār tevi valda emocijas, precīzāk taaaaaaads emociju uzplūdums, kad tu skaties uz viņu un redzi – ir! Viņa ir īstā, un ne mirkli par to vairs nav jāšaubās. Tas ir brīdis kad saproti, ka tu vēlies savu dzīvi pavadīt kopā tieši ar viņu. Skan banāli, bet man tieši tā bija! Tajā brīdī es nedomāju, ka man ir svarīgi precēties, es domāju par to, ka patiešām mīlu viņu un gribu, lai viņa dalītu kopā ar mani visu manu dzīvi… lai būtu man blakus. Bet, kas vēl bija svarīgi, šinī brīdī es apzinājos, ka esmu gatavs uz šo atbildīgo soli, ka varu un vēlos uzņemties šo atbildību.
Uldis: Atradu to īsto un vienīgo, ko vēlos precēt
Es nenonācu līdz lēmumam precēties (es jau sen zināju, ka to darīšu), drīzāk jāsaka, es nonācu līdz tam, ka atradu to īsto un vienīgo, ko vēlos precēt. Zināju, kas ir tās lietas, ko gribu redzēt savā sievā, kādas attiecības vēlos un, kad tas viss bija sakārtojies, biju pārliecinājies, biju gatavs šim solim. Bijām kopā aptuveni trīs gadus un, man nāca apziņa, jeb sajūta, ka šīs attiecības vajag noformulēt oficiāli. Es gribēju kārtīgu ģimeni. Jutos gatavs būt atbildīgs par sevi un citiem. Šķita, ka ir izdzīvots tas periods, ka esam vienkārši pāris, man gribējās, lai manu mīļoto dēvē par manu sievu, nevis meiteni vai draudzeni.
Aizver acis…un atsauc atmiņā to mirkli, kad kāzu dienā tu viņu pirmo reizi ieraudzīji skaistajā, baltajā kleitā…kādas ir šīs sajūtas?
Andris: Tā ir laimes sajūta, redzēt to skaistumu un apzināties, ka tā ir tava sieva
Kāzas vispār, bet it īpaši baznīcā, ir ļoti svinīgs un emocionāls notikums. Atceros, bija tāds neliels uztraukums, gaidot kad parādīsies „VIŅA”! Šķiet, īsti pat nedzirdēju un neredzēju apkārtējos viesus. Un tad tas notika! Skanot mūzikai parādījās balta, skaista kāzu kleita un plīvurs, zem kura redzu viņas smaidu! Patiesībā es to pat nespēju tā vārdiem aprakstīt, vien zinu, ka tā bija laimes sajūta, redzēt to skaistumu un zināt, tā ir mana sieviņa! Un šīs atmiņas saglabājas uz mūžu!
Atis: Pēkšņi pārgāja viss uztraukums, jo viņa bija man blakus
Es nekad to neaizmirsīšu. To, kā es stāvēju baznīcā, viens pats visu priekšā, uztraucies ne pa jokam, un tad ienāca viņa… Tas bija mirklis, kad es nevarēju atraut acu skatienu no viņas un viss uztraukums pēkšņi pārgāja, jo viņa bija man blakus. Vārdu sakot izjūtas nav aprakstāmas, jo tad galvā bija viss – cik ļoti viņu mīlu, dievinu, cik laimīgs esmu, ka satiku viņu… Tās ir emocijas, kuras dzīvē piedzīvo tikai vienu reizi!
Uldis: Pēc diviem laulībā pavadītiem gadiem, skaidri un gaiši atceros to momentu
Iepriekšējā vakarā pirms kāzām, neredzējāmies. Sazvanījāmies, novēlējām viens otram arlabunakti un satraukti gaidījām rītu. Rītā apmainījāmies ar īpašiem vārdiem caur īsziņām un tad jau…tad, ieraudzīju viņu baznīcā. Nebija ne jausmas (un īpaši arī neko necentos iztēloties) kāda viņa izskatīsies, es zināju, ka viņa būs skaista, un viņa bija…ļoti skaista! Tā sajūta nav tikai vizuālā skaistuma apbrīns, tas ir, reizē kaut kas traks – sirds daudzas, liekas, ka raibs gar acīm, bet reizē ir arī tāds kā miers, jo es zinu, ka tas, kas šobrīd notiek ir vispareizākais lēmums. Arī šobrīd, pēc laulībā pavadītiem 2 gadiem, skaidri un gaiši atceros to pirmo momentu, kad viņu ieraudzīju. Zinu, tā teiks katrs, bet mana sieviņa bija visskaistākā!
2 komentāru
ir fantastiska sajūta lasot šis domas ….
Arī es ar nepacietību gaidu to brīdi, kad mans mīļotais ieraudzīs mani kāzu kleitā un būs laimīgs, ka esam vīrs un sieva.