Labdien! Cenšos būt optimiste un katrā dzīves situācijā meklēju pozitīvo. Bet šodien sanāca konflikts ar vīru par bērnu audzināšanu. Viņš grib lai dēls sasniedz panākumus sportā,tāpēc ved viņu uz vairākiem papildus treniņiem,nedod Dievs viņam uzzināt,ka kāds bērns dara kaut ko papildus,tas uzreiz jādara arī viņējam,turklāt dubultā. Man nav nekas pret sportu,bet manam vīram tā ir kā apsēstība,turklāt netiek domāts par pareizu uzturu (treniņi svarīgāki,kā ēdienreize), un regulārie sporta ārstu apmeklējumi ir formāli,ieteikumi netiek ņemti vērā,uzskatīti par traucējošiem. Zinu,ka tas vīram ir no tā,ka savulaik pats tika uzskatīts par talantīgu sportistu,taču ekonomisku apsvērumu dēļ māte viņam neļāva turpināt sportot.
Šodien dēls atnāca raudot un es cik noskaidroju,viņš negrib papildus treniņu(pēkšņi no nezin kurienes sarunātu),jo regulārais treniņš ir pietiekoši smags.Objektīvi tā arī ir,jo viņš trenējas kopā ar par sevi vecākiem bērniem,rezultāta uzlabošanai. Vīrs sadusmojās un iesita dēlam ar siksnu par sūdzēšanos mammai. Un es nespēju viņu aizstāvēt,vienkārši nobijos saņemt sitienu viņa vietā. Tagad jūtos kā vissliktākā māte pasaulē.
Zinu,ka tas viss izklausās slimi,bet mēs protams esam super labvēlīga ģimene.Un ar vīra apsēstību es neredzu kā varētu cīnīties,varu vienīgi mēģināt palīdzēt dēlam to visu izturēt,bet pat nezinu kā.Varbūt es te cepos par velti,varbūt tā tiek audzināti talantīgi sportisti.
Bet man tik ļoti negribas to visu redzēt,un nemāku neko ietekmēt.
Izrunāšanos varat neieteikt,nedarbojas. Mans viedoklis te neko nenozīmē. Šodien iedomājos(negaisa laikā),risinājums būtu ,lai mani nosper zibens,man ir fiziski sāpīgi dzīvot šādā situācijā.
P.S. Dēls tiešām ir talantīgs,bet vai sasniegumus sportā nevar apvienot ar pozitīvu atmosfēru un pakāpeniskiem veselīgiem treniņiem.
Vīra apsēstība ar dēla panākumiem.
Dalīties.
23 komentāru
Izklausās diezgan neapskaužami.
Nu ja,to es pati redzu,ka neapskaužami. Uzrakstot viss liekas vēl skaidrāks.<br>Fiziski liekas neko praktisku nevaru izdarīt. Varbūt pievērsties Dievam(neesmu gan kristiete),vai sākt kādus karmas likumus studēt. Iet pret vīru nav ne materiālu iespēju,ne garīga spēka…
Es esmu diezgan ilgi kopā ar "to cilvēku,"un apkārtējā sabiedrībā neesmu redzējusi reālus gadījumus,kad šķiršanās būtu palīdzējusi. Izmisušas ,nabadzīgas,kopmītņu istabiņās dzīvojošas mammas spiestas dot bērnu tēvam uz pusi vai pat visu laiku,jo tiesa nosaka,ka labāki dzīves apstākļi ir vecajā dzīvesvietā pie tēva.<br> Es tiešām redzu,ka mans bērns ir talantīgs,taču aizejot no viņa tēva uz nezin kurieni (šādu iespēju man piedāvāja viens krīzes centrs saistībā ar citu epizodi,uz bērnu tas toreiz neattiecās), bērna sportista gaitas ,kas viņam patīk un padodas un kur viņš pats ielicis daudz darba, pārtrūktu uz laiku,vai pat izbeigtos.<br> Es gribu tikai nomierināt mazliet vīru,kaut kā pieslēgt viņam atpakaļ veselo saprātu. Jo manuprāt viņš ir tāds izbijies cilvēks,kam mamma atņēma sapni un tagad viņam liekas,ka jārealizē savs sapnis caur dēlu. Un esmu kārtējā mamma,kas grib sabojāt sapni,šoreiz jau dēlam.
Kas tas ir ar tiem vecākiem, ka par visām varītēm cenšas savus sapņu realizēt caur saviem bērniem. Šādi savulaik biju spiesta mācīties spēlēt vijoli, lai gan mani tas nemaz nesaistīja.
tad dari kautko, lai nesabojātu sava dēla dz'vii, šis modelis toč nav nromāls,. pati to neredzi?
Varbūt jāpamēģina sievišķīga viltība: noteikti ir kāds cilvēks, kuru Tavs vīrs uztver par sava veida autoritāti vai savu čomu – draugs, radinieks, dēla treneris .. palūdz palīdzību šim cilvēkam, lai sarunā ar Tavu vīru nejauši izmet, ka labākie sportisti gūst panākumus nevis forsējot ar treniņiem, bet sportojot tā, lai tas sagādā baudu, veselīgi ēdot un attīstoties arī garīgi…<br>
Šāda sievietes attieksme pret centieniem uz lielākiem sasniegumiem sportā, var būt tikai sievietei, kurai nav ne jausmas, kas tas ir smags darbs sasniegumu labā. Tas nozīmē treniņus 6x nedēļā, regulārs darbs ar sevi un asaras pieder pie lietas. Mammīt, izņem to knupi bērnam no mutes un neaizraujies ar pārāk lielu žēlošanu, neaudzini memmesdēliņu un ne viss tas, kas pašai šķiet grūti un nepārvarams, tiešām tāds arī ir.
Pirmais impulss būtu mesties glābt cilvēku, kurš šādā situācijā sauc pēc palīdzības, jo no rakstītā skaidrs, ka ģimenē valda gan emocionāla, gan fiziska vardarbība. Tomēr tik pat skaidrs ir arī tas, ka sieviete savu izvēli jau ir izdarījusi – būt šādās attiecībās, pieļaut šādu attieksmi, aprakt savu drosmi paust patieso viedokli un sajūtas, utt. Izmisumu un bezpalīdzības sajūtu rada tas, ka izvēle notikusi nevis vadoties pēc tā, ko patiesi vēlaties, bet pēc sausa aprēķina. Palīdzēt var tiem, kuri to vēlas. Un tipisks jautājums ir "Ko tu esi gatavs darīt, lai mainītu savu situāciju?" Sieviete jau ir atbildējusi, ka neko. <br><br>Tiem, kuri raksta par grūto ceļu uz sporta panākumu virsotnēm, nekādā gadījumā nepiekrītu, ka tam jānāk komplektā ar emocionālu un fizisku vardarbību. Jebkurš sportists apliecinās, ka ceļš ir bijis grūts, bet neviens nesaka "Paldies tēvam, ka viņš mani iekaustīja un pastāvīgi kliedza!".
Atvainojos,par radīto "izmisumu un bezpalīdzības sajūtu". Tomēr jūtos kā slimnieks,kas lūdzot zāles pret iesnām(nu labi-smagu angīnu), saņem ieteikumu amputēt galvu. Manuprāt "sausais aprēķins",uz kā balstīts mans lēmums saglabāt ģimeni ir veselais saprāts un reāla iespēju apzināšanās.<br> Un jautājumam būtu jābūt nevis "ko tu esi gatavs darīt", bet "ko tu gribi sasniegt,kādu situāciju tu vēlies redzēt", no kā vajadzētu izrietēt darbībām,kas būtu jādara. Jo es šo to daru,taču tas vairāk atgādina slīcēja peldēšanu uz apli tā vietā,lai censtos sasniegt krastu. Iespējams man vajadzētu kādu profesionālu palīdzību. Jo es negribu sagraut,to,kas ir uzcelts,savu ģimeni,es neticu,ka pamati ir tik ļoti slikti. <br> <br>
Superlabvēlīga ģimene???? Ar siksnu?????Nudien apjukusi
Vīrs ir apsēsts ar savu nerealizēto sapņu īstenošanu dēlā,man viena tāda ģimenīte dzīvo kaimiņos.Jāsaka,nabaga bērns!Jums ir jārunā ar vīru,citādi tāda vēlme,ko viņš realizē ar tik drakoniskiem paņēmieniem ,novedīs nevis pie panākumiem ,bet pie traģēdijas.Vēl arī pievienojos''vasaras''ieteikumam!
Tētukam pašam jāmetas uz sportošanu, tad varēs dēlu netramdīt un sieva būs mierīgāka…
ja kadam vajadziga palidziba,drosi rakstiet-jurgita25@inbox.lv