Vingrojam: Benita vingro tālāk

Nu tā, tā – jau cik dienas pagājušas, bet netieku pie rakstīšanas. Viss ļoti sablīvējies, sportošana vēl pa vidu, lietainās Muzeju naktis ar sikspārņu ķeršanu Jaunpilī, personīgie kreņķi, darbiņš – bet nu gan beidzot cenšos dzēst parādiņu. <br />
Biju iecerējusi pagājušā nedēļā paspēt vēl uz 4 nodarbībām (un pie tam dažādām), bet dieviņš jau nemīl, ka cilvēks trako un tā sanāca, ka reāli tiku tikai uz divām. Un labi vien ir, jo nez ko domātu un teiktu mīļais bodijs. Galīgi šļaugans jau gan nav, bet laikam jāieskatās reizēm arī pasē un nav ko plosīties pār mēru. Ceturtdien biju uz Pilatēm. Par šo nodarbību veidu šo to biju lasījusi, bet darbojusies gan ne. Zināju, ka vingrojumu kompleksi izstrādāti speciāli muguras problēmu novēršanai un ar to palīdzību atpakaļ uz kātiem dabūts ne viens vien mugurnieks. Varbūt tā tas bijis iesākumā, bet tagad komplekss pieejams visiem un man šķiet simpātisks ar to vien, ka nav nekādas kazīgās lēkāšanas un nejēdzīgas tricināšanās. Protams, ka uzreiz redzēju, ka pārējās meitenes ir pieredzējušākas par mani, jo viņas vajadzīgās kustības jau it kā zināja uz priekšu. Pastāv jau arī tāda lieta, ka arī ķermenis pats perfekti atceras kustības, ko regulāri veic – nu ko: atkārtošana zinību māte. Veicamās kustības ir plūstošas, man vajadzēja nopietni koncentrēties, lai izsekotu līdzi treneres paraugdemonstrējumam un vienlaicīgi kontrolētu, ko mans pilates nebaudījušais bodijs tur mēģina pakaļdarināt. Plūstošas jau gan, bet nepieciešama riktīga precizitāte izpildē – tur ir tā galvenā sāls. Brīžiem jau šur tur pārbraucu pāri pa vieglo, jo nepaspēju kustību līdz galam izprast, bet tās tiešām bija tikai dažas reizes. Ļoti smuki izkustinās visas maliņas un vietiņas, temps ir vienmērīgi plūstošs, bet uz auss pasnaust gan nepaspēju. Dzīvojāmies uz paklājiņiem liela spoguļa priekšā, jo tā ir iespējama dubultā kontrole – treneres vanaga acs un pašas bažīgi satrauktais skatiens spogulī. Nē, nē – neizbīstieties – šeit trenere nevienam virsū neliekas un kājas no dibena ārā nelauž, un krāšņiem epitetiem arī neapvelta (ir pieredzētas arī tādas situācijas, bet tas bija sen un lai nav taisnība).<br />
Man pārsteigums bija nodarbības ilgums. Kaut kā palicis prātā, ka parastais garums ir 45 min., te Veselības fabrikā parasti 55 min. Tā laikam kāda jauna tendende, kuru nezinu tāpēc, ka simts gadus sporta klubus neesmu apmeklējusi. Principā ar visu galā tiku un ar katru reizi tas droši vien būtu arvien labāk, jo, kā jau minēju, Pilatēs svarīga ir kustību precizitāte un smukā &quot;bānīšu&quot; elpošana – ievelkam caur snīpi, izpūšam ar tādu kā švunciņu caur knābīti. Droši vien, ka vēl daudzas nianses, bet neesmu teorētiski vēl tik iesvaidīta, tāpēc nerunāšu par to, ko īsti nezinu. <br />
Ar bažām gaidīju, kā man veiksies ar izrāpšanos no gultas nākamajā rītā. Nu ko – ne vainas! Izspurdzu! Ļoti feina sajūta pa visu mugurkaulu, it kā visi zobiņi kā rāvējslēdzējā būtu satikuši savos īstajos robiņos. Feini!!!!!! Eju pa ielu un liekas, ka tā kā slaidāka, tā kā vingrāka, tā kā taisnāka. Vienvārdsakot – LABA SAJŪTA. Un te vēl mazs citātiņš iedvesmai: &quot;Pēc 10 treniņiem Jūs ievērosiet atšķirību, pēc 20 treniņiem citi ievēros atšķirību, pēc 30 treniņiem Jums būs jauns ķermenis.&quot; (J. H. Pilates)<br />
&quot;Pēc 10 treniņiem Jūs ievērosiet atšķirību, pēc 20 treniņiem citi ievēros atšķirību, pēc 30 treniņiem Jums būs jauns ķermenis.&quot; (J. H. Pilates)<br />
<br />
Rīt atkal par jaunu piedzīvojumu ar bezgala iedvesmojošu nosaukumu – SLAIDĀ LĪNIJA. Uz tikšanos, Benita