Vārda dienu svin: Gunta, Ginta, Gunda

Viegli izlasīt, neiespējami aizmirst

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Tikko ceļu pie latviešu lasītājiem sāk kāda īpaša grāmata – īru rakstnieces Emmas Donohjū romāns “Istaba” (no angļu valodas tulkojusi Zane Rozenberga). Izteiksmē bezgala vienkāršs, jo stāstītājs ir piecgadīgs zēns, romāns izraisa tādu līdzpārdzīvojuma efektu, kādu līdz šim nav izdevies panākt teju nevienam daiļliteratūras darbam.

The New York Times 2010. gadā, kad grāmata iznāca ASV, romānu “Istaba” iekļāva desmit gada labāko grāmatu sarakstā. “Istaba” tulkota un izdota daudzās valstīs, nominēta Bukera balvai, atnesusi autorei pasaules slavu un lasītāju mīlestību.

Par “Istabas” unikalitāti un stāstījuma manieri diskutēts pasaules lielākajos žurnālos un laikrakstos, uzsverot, ka šim romānam ir divkārša vērtība – tā ir brīnišķīga, visaptveroša himna mātes mīlestības spēkam, cilvēcības uzvarai pār neiedomājamiem pārbaudījumiem un vienlaikus tas ir ārkārtīgi vērīgi uzrakstīts, dziļi psiholoģiski pamatots bērna vēstījums, kā pavisam ikdienišķu atainojot neparastu dzīves sākumu un tās vēlāko turpinājumu, izzinot pasauli, kādu to pazīstam mēs visi.

Atverot romānu “Istaba”, sastopamies ar mazu zēnu piektās dzimšanas dienas rītā, iepazīstam viņa pasauli, kam dots vārds Istaba, un viņa Mammu, vienīgo cilvēku, kuru Džeks sastop ikdienā. Stāstījums  ir vienkāršs un raits, un, pirms vēl esam līdz galam aptvēruši, kāpēc Džeka dzīve ir tik vientuļa, notikumi uzņem apgriezienus, stāsts “apaug” ar detaļām un aizrauj mūs līdzi notiekošajam kā milzu lavīna – ar to starpību, ka lavīnas brāžas lejup, nopostot it visu savā ceļā, bet Džeka stāsts ved augšup, pretī gaismai un pasaulei.

Emmas Donohjū “Istaba” ir grāmata, kura jālasa vienā elpas vilcienā. Kad tā ir izlasīta un tu paskaties apkārt, pasaule ir tā pati, bet tu esi mainījies. Un šī sajūta ilgst dienām,”  saka rakstniece Odrija Nifenegere, brīnišķīgā romāna “Laika ceļotāja sieva” autore.

 

Dalīties.

Atstāt Ziņu