Vārda dienu svin: Jurģis, Juris, Georgs

Vērtējums par stāstu krājumu ‘Vasarnīca, vēlāk’

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Oktobrī lasījām atzinību guvušās mūsdienu vācu autores Judītes Hermanes stāstu krājumu „Vasarnīca, vēlāk”. Kādas pārdomas tas raisīja, lasi mūsu viedokļos!

LIENE ŠTOKA: noskaņa bija pārāk nospiedoša
Stāstu krājumā „Vasarnīca, vēlāk” ietverti 9 stāsti. Visi stāsti ir par cilvēku savstarpējām attiecībām, stāsti ir savdabīgi, manuprāt, pat skarbi.
Ikviens stāsts atklāj cilvēku iekšējo pasauli, autores valoda ir diezgan neizprotama, teikumi aprauti, kas dod iespēju lasītājam domu turpināt pēc savas iztēles. Katrs no stāstiem ir kā viena cilvēka skatījums uz notikumiem.
No visiem stāstiem man vislabāk patika stāsts „Vasarnīca, vēlāk” – stāsts par Šteinu un viņa bijušo draudzeni. Šo stāstu veido draudzenes atmiņas kā viņa ar Šteinu braukuši skatīties māju, ko iegādājies Šteins.
J.Hermanes stāstus lasīju pirmo reizi, bet zinu, ka bibliotēkā viņas grāmatām tomēr iešu garām, jo īsti mani šie stāsti neuzrunāja, laikam tomēr noskaņa bija pārāk nospiedoša – krāpšana, melošana, narkotikas.                                                                                                                                                       

INESE KUŠĶE: daudz nepateiktā un neizskaidrotā, un tieši tas mani savaldzināja
Vācu mūsdienu autores Judītes Hermanes stāstu krājums „Vasarnīca, vēlāk” apbur ar savu impresionistisko noskaņu un noslēpumainību. Ieskicēti cilvēku attiecību mirkļi, nojaušama pagātnes lielā ietekme uz tagadni, uzvirmo spēcīgas emocijas un tūdaļ arī izirst, izplēn, pagaist…
Daudz nepateiktā un neizskaidrotā, un tieši tas mani savaldzināja, tāpat kā neparastie varoņi: sīciņa Bali sieviete, kas apprecējusi resnu vācu režisoru, seksuāli neuzbudinošā Sonja, kas atstāj neizdzēšamas atmiņas, Hanters Tompsons, kas pēkšņi svešai meitenei pasniedz nozīmīgu dāvanu…
Titulstāsts, manuprāt, ir kā šifrs, lai labāk izprastu visus stāstus kopumā. Vasarnīca simbolizē visu šo cilvēku nepiepildītās ilgas un vēlmes, nerealizētās iespējas. Kāds Šteins, kas iztērē milzu naudu, nopērkot vecu, sagruvušu muižu un to restaurējot, faktiski to dara kādas sievietes dēļ, kura nespēj viņa pūles novērtēt. Viss ir veltīgi, viņa nebrauks dzīvot ar viņu kopā šai muižā.
Zīmīgs ir vārds „vēlāk”. „Es nolēmu sagaidīt…” sevi attaisno galvenā varone. Viņi visi nolemj kaut ko gaidīt vai atlikt, viņi minstinās un šaubās, līdz ir jau par vēlu. Muiža tiek nodedzināta, Tompsons vairs neies uz restorānu, Kristīne nekad vairs neatbrauks uz salu pie Kata… Šajos stāstos ir daudz notikumu, dažreiz pat narkotiku vai alkohola izraisītas jezgas, kas zemtekstā atklāj vienu un to pašu – smeldzi par nepiepildītiem sapņiem.

LĪGA OZOLIŅA: Hermane raksta dziļi, viņa liek domāt
Ņemot vērā, ka portālā oktobris bija pasludināts par Vācijas mēnesi, arī grāmatu klubiņā nolēmām palasīt kādas vācu mūsdienu autores veikumu. Judītes Hermanes stāstu krājumu „Vasarnīca, vēlāk” izvēlējāmies, atzīsimies, slinkuma vadītas, jo, salīdzinot ar citiem apjomīgiem vēsturiskas ievirzes romāniem, šis solījās būt īss un koncentrēts, arī atsauksmes bija labas.
Tiesa, kas tiesa – grāmata nebija gara, tikai deviņi stāsti. Katrs stāsts it kā pats par sevi, taču visos kas vienojošs – ilgas pēc piepildījuma. Pašai uzrunājošākais no visiem šķita romāna pirmais stāsts „Sarkanie koraļļi”, kurā lieliski savīts stāsts par kādas dzimtas divu paaudžu sieviešu likteņiem un viņu līdzīgo partnerattiecību modeli. Proti, dzīvē dažkārt izvēlamies dzīvot ar sev nepiemērotiem cilvēkiem. No malas visiem šī kopdzīve var šķist perfekta, nu gluži kā grezna, sarkana koraļļu rokassprādze. Tā tiek saudzēta, lai gan dziļākajā būtībā ir vēlme tikt atsvabinātiem. Un, ak vai, cik bieži, tieši mēs paši baidāmies piedzīvot to prieku, ko spētu sniegt šīs „perfektās” savienības saraušana.
Judīte Hermane raksta dziļi, viņa liek domāt. Man grāmatas īstā sajūta atnāca pēc tam, kad pāris dienas biju ļāvusi svaigajām emocijām un domām „nosēsties”. Iesaku arī citiem!      

 

Grāmatu klubiņš „Ar grāmatu azotē” tiekas reizi mēnesī, kad pie tējas tases vai vīna glāzes, dalamies iespaidos par kopīgi lasīto grāmatu. Ja arī Tu mīli lasīt un gribi pievienoties mūsu grupiņai, piesakies, rakstot uz sp@sievietespasaule.lv! Ja nevari pievienoties klātienē, seko līdzi virtuāli, jo par klubiņa aktualitātēm rakstām sadaļā „Grāmatu klubiņš Ar grāmatu azotē“!

Dalīties.

Atstāt Ziņu