Vārda dienu svin: Aldonis, Agija

Vērtējums par romānu ‘Pikniks uz ledus’

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Mūsdienu ukraiņu rakstnieka Andreja Kurkova romāns „Pikniks uz ledus” atgādina krievu autora Viktora Peļevina romānu „Generation-P”. Paralēļu ir ļoti daudz. Pirmkārt, „zudušās paaudzes” izjūta – abi autori dzimuši vienā un tai pašā laikā, t. i., 20. gs. 60. g. sākumā, sava mūža pilnbriedā piedzīvojuši PSRS sabrukumu un tā sekas.

Otrkārt, abu romānu galvenie varoņi darbojas sacerēšanas jomā: Tatarskis sacer reklāmsaukļus, Viktors – filozofiskus un reizē atmaskojošus nekrologus. Treškārt, abu romānu darbības laiks ir 20. gs. 90. gadi, kad valda bandītisms un dzīšanās pēc naudas, cilvēka dzīvībai vērtības nav. Lai gan Kurkovs apraksta Ukrainas vidi, situācija ir tāda pati kā Krievijā. Arī stila ziņā romāni līdzīgi – ironijas caurstrāvoti. Kas gan Kurkova romānā ir atšķirīgais?

„Pikniks uz ledus” ir reālistiskāks romāns, tajā nav sirreālā un mitoloģiskā slāņa, kas atrodams Peļevina darbā. Balansēšana uz absurda robežas ir tikai divos apstākļos: tajā, ka Viktors tur mājās pingvīnu, un tajā, ka nekrologi tiek rakstīti vēl nenomirušiem cilvēkiem, tā sakot, priekšdienām. Mani iepriecināja apstāklis, ka radošā personība netiek attēlota smēķējam vai lietojam narkotikas. Viktors tikai ik pa brīdim lieto alkoholu. Mīļumu rada četrgadīgās Soņas tēls – vairāki dialogi, kuros darbojas šī meitenīte, ir visnotaļ burvīgi un gaiša humora pilni. Un vislabākais, manuprāt, ir šī romāna nobeigums, kurā liela loma atvēlēta pingvīna tēlam. Kā tas konkrēti izpaužas? Lasiet paši!

Dalīties.

Atstāt Ziņu