Vārda dienu svin: Benita, Everita, Verita, Emerita

Vērtējums grāmatai ‘Idioti. Piecas pasakas’

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Jakobs Aržunī ir jauns vācu rakstnieks. Spriežot pēc autora apraksta grāmatā – kritiķu atzīts un novērtēts. Izlasīt viņa darbu „Idioti. Piecas pasakas” vēlējos saistošā nosaukuma dēļ. Ne pārāk biezā grāmata mani arī aizrāva.

Pasakas. Jā, tās noteikti ir pasakas, kas parasti sākas katra stāsta beigu daļā. Katrs stāsts sākumā ir apraksts par mums – cilvēkiem, kas ir vislabākie vecāki, vislabākie laulātie, vislabākie profesionāļi savā jomā. Tie citi, tie pārējie, ir tie, kas neko nesaprot. Bet ES, ES esmu tas labais. Lasot šīs pasakas atcerējos teicienu ‘nobody is perfect, I am nobody’ (neviens nav perfekts, es esmu neviens – angļu val.).

Jau sākumā nolēmu lasīt pasakas pa vienai – katru vakaru citu. Līdz ar to necentos tās salīdzināt savā starpā. Taču kopējais iespaids par grāmatu ir labs. Tajā autors mēģinājis apvienot filozofisko ar reālo, pieliekot nedaudz mistikas. Visprecīzāk, manuprāt, autoram izdevies attēlot māti, kas cenšas kontrolēt visu sava dēla dzīvē un nesaprot kādēļ viņš no tās attālinās. Tad uzrodas feja, kas apsola piepildīt vēlēšanos. Neviļus arī pati sāku domāt, ko vēlētos es, ja man būtu dota šāda iespēja…

Kopumā autors mēģina lasītājam likt domāt, aizdomāties gan par dažādām likumsakarībām, gan to, kā mēs patiesībā izskatāmies citu acīs. Pasakas lasās raiti, lai arī sākumā tās salīdzināju ar “Zaļās zemes” plašajiem aprakstiem. Šī grāmata mazāk patiks tiem, kas vēlas lasīt spraigus notikumus un aizraujošas darbības. Taču tā uzrunās tos, kam patīk salīdzinoši viegla, bet ne banāla literatūra. Autors katras pasakas beigās atstāj telpu lasītāja iztēles lidojumam. Dažām no pasakām man šī telpa šķita pat pārāk nenoteikta un liela.

Autoram ir interesants piegājiens un piemīt nedaudz pašironijas. Grāmatai ir laba valoda. Kaut kas tajā mani uzrunāja, bet vienlīdz arī nedaudz lika vilties. Nosaukums manā skatījumā tomēr īsti neatbilst saturam.

Vērtējot grāmatu piecu baļļu sistēmā gribētos likt 3. Taču, atceroties kāda gudra vīra teikto, ka “latvietis parastais” visbiežāk izvēlas 3, jo tā ir visneitrālākā atzīme, līdz ar to nav jānes atbildība, es pārdomāju un lieku 3,7. Par to, ka viegli lasīt, liek padomāt, pasmaidīt un nav pārāk banāla. Atlikušās 1,3 balles nepieliku, jo nepameta sajūta, ka kaut kā šajās pasakās pietrūka. Kaut kā vairāk, kaut kā dziļāka. Iespējams, ka autors bija vēlējies šīs pasakas uzrakstīt bez kā vairāk, taču es paturu savas tiesības interpretēt pa savam un 1,3 balles paturēt azotē.

 

Vairāk par grāmatu ŠEIT >>

Dalīties.

Atstāt Ziņu