Vazelīns – tavs universālais ķermeņa kopšanas palīgs

iss jaunais ir sen aizmirsts vecais. Tā tiešām ļoti bieži izrādās patiesība. Vai tas būs stāsts arī par vazelīnu, reiz tik iecienīto universālo ziedi? Pēc teju divsdesmit gadu klusuma, kad vazelīnu reti dzirdēja pieminam, nu tas atkal arvien biežāk nokļūst skaistumkopšanas padomu slejās, tiek minēts starp dažādu pasaules slavenību skaistuma noslēpumiem, tiek iekļauts make-up video padomos un tiek rekomendēts arī mājas aptieciņu saturam veltītās rubrikās.

Neitrāls, taču ne 100% dabisks produkts
Vazelīnu 19.gadsimta otrajā pusē atklāja angļu ķīmiķis Roberts Česebrovs un to jau ļoti īsā laikā augstu novērtēja dēļ tā plašā pielietojuma gan skaistumkopšanā un veselības aprūpē, gan mehānikā un veicot dažādus sadzīviskus  darbus.

Vazelīna sastāvā ir parafīns un dažādas minerāleļļas, kas tam piešķir biezu un taukainu konsistenci. Pateicoties tam, ka līdzeklim nav ne smaržas, ne garšas, tas tiek uzskatīts par neitrālu un piemērotu lietošanai arī alerģiskiem cilvēkiem (protams, ja vien nav specisifska jutība, piemēram, uz parafīnu).

Tiesa, tas nav gluži dabisks un dabai draudzīgs līdzeklis, jo vazelīns ir naftas produktu pārstrādes blakusprodukts, un nafta, kā zināms, nav atjaunojamais dabas resurss. Taču, būsim godīgi, vazelīna ieguves apjomi noteikti nav tie, kas ir noteicošie arvien straujākai naftas rezervju izsmelšanai.  

Kur un kā to vari pielietot?

— Sausas ādas kopšanai, pēdu, ceļgalu un elkoņu ādas mīkstināšanai; — Sasprēgājušu lūpu dziedēšanai; — Ķermeņa pīlingam, samaisot ar sāli vai cukuru; — Ienadžu un nagu ādiņu noņemšanai; — Ādas nomierināšanai pēc vaksācijas; — Make-up noņēmšanai; — Skropstu augšanas veicināšanai; — Uzacu formas nostiprināšanai; — Uz zobiem, lai nenosmerētu to ar lūpukrāsu; — Rētu mīkstināšanai, tai skaitā, pēc tetovēšanas; — Uz brūcēm, lai neļautu tajās iekļūt infekcijām un mikrobiem; — Krēmveida vaigu sārtuma, acu ēnu un lūpukrāsas pagatavošanai; — Lai iztīrītu grima traipus no apģērba; — Ādas aksesuāru un apavu kopšanai.

Īslaicīga ātrā palīdzība, nevis ikdienas skaistumkopšanas līdzklis
Savas mīkstinošās un nomierinošās iedarbības dēļ, vazelīnu bieži mēdz saukt par ādas kopšanas brīnumlīdzekli ziemas sezonā, kad āda vairāk kā citos gadalaikos tiek pakļauta nelabvēlīgai laikapstākļu iedarbībai. Tomēr vienlīdz labi to var lietot visa gada garumā.

Kā norāda deramtoloģe Anna Bērziņa, vazelīnu var plaši lietot dažādu ādas problēmu gadījumā: „To veiksmīgi var pielietot dažādas izcelsmes ādas plaisu ārstēšanā – sasprēgājušas lūpas, sausa papēžu, ceļgalu, elkoņu āda, ienadžu kopšanai. Tas mīkstinās ādu, pasargās to no izmirkšanas un veicinās dzīšanu.” Vazelīnu izmanto arī estētiskajā dermatoloģijā, piemēram, veicot ķīmiskos pīlingus, lai neļautu skābes preparātam iekļūt acu, mutes vai deguna zonā, jo tas atgrūž mitrumu un citas vielas. Tāpēc to var uzziest uz brūces un tas pildīs plākstera funkciju, apturot asiņošanu. Ir dzirdēts arī par vazelīna izmantošanu skropstu kopšanā, lai veicinātu to augšanu un padarītu tās elastīgākas ieveidošanai.

Tomēr daktere uz šo līdzekli aicina lūkoties drīzāk kā uz īslaicīgu ātro palīdzību, kad ādai ir nepieciešams „aizsargs” jeb bloks, nevis kā uz ikdienas sejas vai ķermeņa kopšanas līdzekli. Kāpēc tā? Tāpēc, ka vazelīns ir ļoti smags produkts. „Mūsdienās kosmētikas līdzekļu tirgū ir daudz piemērotākas konsistences un sastāva produkti pieejami. Vazelīna konsistence nav pateicīga, lai to klātu uz liela ādas laukuma,” saka A.Bērziņa.

Vazelīna stiprā puse vienlaikus ir arī tā vājā puse
Ir gan arī vazelīna pretinieki, kuri uzsver jau iepriekš minēto produkta neekoloģiskumu un norāda arī uz citiem aspektiem. Daktere Bērziņa apstiprina, ka ik pa laikam uzvirmo diskusijas par produktiem, kuru sastāvā ir šķidrais parafīns, un to (ne)labvēlību.   

Starp biežākajiem argumentiem, kāpēc vazelīnu vai to saturošus produktus nevajadzētu lietot, tiek minēts tas, ka vazelīna sastāvā esošais parafīns noslēdz poras, tādējādi traucējot toksīnu izvadīšanu no organisma, lai gan oficiāli tas nav pierādīts. Pat, ja oficiālais viedoklis ir tāds, ka vazelīns nenosprosto poras, tomēr nav apstrīdams fakts, ka vazelīns atgrūž ūdeni, tādējādi ir grūti notīrāms no ādas, un ilgstoši uzkrājoties uz ādas vai tās porās, tas var piesaistīt netīrumus un aizraisīt ādas kairinājumu. Vēl pie mīnusiem tiek minēta arī mānīgā sajūta, ka āda pēc vazelīna lietošanas šķiet mitrinātāka – tā ir līdzekļa radītā aizsargkārtiņa, kas tāda šķiet, jo vazelīns pats par sevi neveic neko, kas atjaunotu vai uzlabotu dabisko ādas mitrināšanu. Bez tam, interneta forumos var lasīt, ka vazelīns var noderēt arī kā labs lubrikants, tomēr ir arī sastopamas norādes, ka vazelīns var izraisīt bakteriālo vaginozi, tāpēc to uz sieviešu dzimumorgāniem un maksts gļotādas nebūtu ieteicams lietot.  

Tā vien šķiet, ka patiesība ir rodama kaut kur pa vidu un atliek ieklausīties dermatoloģes Annas Bērziņas ieteikumā lietot vazelīnu tikai ādas problēmu vai traumu novēršanas nolūkos, nevis kā ikdienas ādas kopšanas līdzekli. Taču baidīties no tā arī navajadzētu: „Ja no vazelīnā esošā parafīna ādas kairinājums vai paaugstināta jutība nav novērota, tad tas droši var lietot.”