Vārda dienu svin: Pēteris, Pāvils, Pauls, Paulis

Vasara, ko gribas ielikt kastītē un nēsāt līdzi!

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Lai no matu galiņiem līdz papēžiem izbaudītu vasaru, ir jādodas dabā. Protams, arī pilsēta slēpj sevī burvīgus vasaras mirkļus – naksnīgās pastaigas pa pilsētas ielām, došanās mājup pēc ballītes agrā rītā, vērojot, kā mostas pilsēta…
Bet piekritīsiet, ka vislabāk tomēr doties tur, kur plašumi un zaļumi. Lai sajustu vasaru, ir jāraugās plašāk, jāelpo dziļāk. Jāatmodina sevī snaudošais bērns un jātver katrs mirklis, ko šī vasara piedāvā.

Piemēram, pagājusī nedēļas nogale bija diezgan lietaina – te spīd saulīte, te līst lietutiņš. Jūs teiksiet čābīga diena? Nekā. Kad uznāca kārtējais lietutiņš, mēs ar vīru nometām drēbes un peldkostīmos skrējām peldēties, lecām “bombočkas” ūdenī. Lietus laikā starp citu ir ļoti interesanti peldēties. Vēlāk, dubļainām rokām cīnoties ar burkāniem, pacēlu acis augšā uz debesīm un tur – varavīksne! Divas! Košas un redzamas no sākuma līdz beigām. Tik skaista diena!

Katru vasaru piefiksēju visu, kas man sagādā prieku, iedvesmo un ļauj izbaudīt vasaru. Esmu izveidojusi tādu kā sarakstu ar to, kas jāpagūst katrā vasarā:

Peldēties kailai. Kad tu pēdējo reizi peldējies kaila? Manā kontā jau vairākas reizes :). Šovasar var vēl pagūt.

Peldēšanās pēc pirts. Man spilgti iespiedies atmiņā, kā es šogad īsi pirms vasaras saulgrižiem pēc pirts peldējos – līst smalks lietutiņš, viss šķiet tik koši zaļš un smaržo pēc meijām. Šis bija viens no tādiem mirkļiem, par kuru jāsaka Gustavo vārdiem – gribas ielikt kastītē un nēsāt līdzi.

Lietus pelde. Ja tā to var nosaukt vai vienkārši – ļauties salīt, izmirkt līdz ādai. Nevis bēgt kur nu pagadās patverties, bet ļaut lai lietus līst, lāse pa lāsītei lai izmērcē tevi līdz ādai. Man kāda dziedniece reiz teica, ka šādi ļoti labi varot attīrīties, lietus noskalojot nost visu lieko.

Sagaidīt rītu – noteikti Līgo svētkos un ne tikai. Kopš es sevi atceros, saullēkts vienmēr mani fascinējis vairāk par saulrietu. Varbūt tāpēc, ka to retāk piedzīvojam, bet pavisam noteikti tāpēc, ka tas simbolizē kaut kā jauna rašanos, iesākumu. Rīti slēpj sevī kaut ko fantastisku. Man ļoti patīk agros rītos iziet ārā un vērot, kā mostas daba. Liekas, ka pa nakti būtu radīta jauna pasaule – tīrāka, labāka, košāka. Un sākas jauna diena, jaunu iespēju pilna, varbūt vislabākā diena no visām. Tāpēc man patīk rīti, jo īpaši vasaras rīti.

Ir vēl miljons sīkumu, kas vasaru padara tik īpašu (tikko pļautas zāles smarža, sienāžu sisināšana, pirmais dzidrais ābolītis…), neņemšos tos visus uzskaitīt.

Lai jums vēl daudz tādu mirkļu šovasar, ko gribas ielikt kastītē un nēsāt līdzi!

 

Stāsts iesūtīts konkursa ‘Lūk, kā jābauda vasara!‘ ietvaros.

Dalīties.

Atstāt Ziņu