Valentīna diena

Tuvojas Valentīna diena un daudzi par to jau ir sākuši debatēt: „Ko dāvināt, kur svinēt?” Kad jautāju: „Vai Jūs zināt, kas ir Valentīna diena, un kā tā ir radusies?” atbildes ir dažādas. Viss interesantākas atbildes nāca tieši no jauniešiem: „Valentīna diena ir mīlnieku diena.” „Valentīns ir, kaut kāds tur, Vīrs, kas senajos laikos bija ļoti liels mīlnieks!” Par tādu atbildi, es pat pasmaidīju! <br />
Iegāju ar bērnu veikalā, un tur mani pārņēma vēl lielāks izbrīns. Nu tas, ka Latvijā veikali, aizejot vieniem svētkiem, ātrā tempā gatavo preces pārdošanai, maina dekorācijas nākamiem svētkiem, nav nekāds jaunums. Ārzemēs tā jau ir vairāku gadu prakse. Taču manu izbrīnu radīja tieši tas fakts, ka plauktos noliktas mīkstās mantiņas, kuras izskatās kā vīrieša loceklis, kas tur rokās sirsniņu – lūk dāvana Valentīna dienai! Paskatījos vēl dažos veikalos, tur piedāvā dažādus salduma, vai alkohola komplektus ar prezervatīviem kopā (drošam seksam ir jābūt! Pilnīgi piekrītu). Taču sekss ir tikai piedeva mīlestībai. Jā, veikali piedāvā daudzas mīļas un skaistas dāvanas, taču izskatās, ka Valentīna diena sabiedrībā tiek &amp;quot;seksualizēta&amp;quot;. Pasmējos un skumji secināju, no agrīnās Valentīna dienas nekas nav palicis pāri.<br />
<br />
Kas tad ir Valentīna diena?<br />
Palasījos vēsturiskās grāmatas, informāciju interneta vidē, lai iegūtu informāciju un saprastu, kad radās Valentīna diena, kas tā ir par dienu un kādas ir šīs dienas tradīcijas. Tātad ar Latviešu tradīcijām, protams, ka nekāda sakara, kaut gan līdzīgus stāstus var arī atrast „senās Latviešu sētās”, un žēl, ka mēs Latvieši nesvinam, piemēram, Turaidas Rozes jeb Maijas dienu. Šajā Latviešu leģendā arī ir stāsts par mīlestību, bet nu labi, tas ir cits stāsts. <br />
<br />
Interesanti, ka citās valstīs šāda diena tiek saukta savādāk, ar savādāku nozīmi, un tiek svinēta citās dienās, piemēram: Zviedrijā to sauc Alla hjärtans dag ( &amp;quot;Visu siržu&amp;quot; diena ) un šo dienu sāka svinēt 1960. gadā ar ziedu nozares komerciālo interesi. (Vai Jūs zinājāt, ka Valentīna dienas „komercializācija” sākās jau 1847 gadā, kad Esther Howland Lielbritānijā veiksmīgi uzsāka biznesu – ar rokām darinātas apsveikuma kartītes?) Somijā Valentīna dienu sauc Ystävänpäivä kas izpaužas kā &amp;quot;Drauga diena&amp;quot;. Kā vārds norāda, šī diena vairāk domāta atcerēties visus savus draugus, ne tikai otrās pusītes. Slovēnijā, sakāmvārds saka, ka &amp;quot;Svētais Valentīns rada sakņu atslēgas&amp;quot;, tādēļ 14 februārī augi un ziedi sāk augt. Valentīna diena ir atzīmēta kā pirmā darba diena vīna dārzos un laukos, bet mīlestības diena tiek svinēta 12. martā. Dažās vietās Valentīna diena iezīmē pavasara sākumu. Rumānijā pēc rumāņu folkloras mīlētāju diena ir Dragobete un šī diena tiek svinēta 24. februārī. Saskaņā ar ebreju tradīcijām 15. augusta dienā ir mīlestības festivāls. <br />
<br />
No kādas leģendas un Valsts ir nācis svētais Valentīns? <br />
<br />
Pats vārds Valentīns ir cēlies no vārda „valens” un nozīmē slavenība, varens, lai gan tajā laikā šī vārda nozīme tika vairāk izteikta ar ironiju. Pasaules vēsturē ir bijuši dažādi Valentīni, dažādos laikos. Gandrīz visi viņi ir miruši mocekļu nāvē. Viens no svētajiem Valentīniem, kā vēsta Katoļa Enciklopēdija, pat dzīvoja Āfrikā. Bet pati lielāka leģenda vēstī par priesteru Valentīnu (kaut gan vēl joprojām vēsturnieki strīdas, par to vai Valentīns ir bijis priesteris, vai mūks), kas nāk no Itālijas. Tajā laikā valdīja Romas imperators Claudius II. Sakumā Valentīnu vajāja kā Kristieti, jo tā laika imperators vēlējās visus pievērst romiešu pagānismam. Valentīns tika sagūstīts. Imperatoram Claudius II bija armija un, kā jau visi Imperatori arī Claudius II daudz karoja. Imperators uzskatīja, ka armijā vīrieši, kas nav laulājušies, kam nav ģimenes, jeb attiecību ir spējīgāki un labāki karotāji. Taču priesteris, Valentīna dienā (14. februārī), jaunos karavīrus slepus laulāja. To uzzināja Claudius II. Priesteri notiesāja, paredzot nāves sodu. Kamēr priesteris gaidīja savu nāves dienu, viņš iepazinās ar aklu, cietuma uzrauga meitu. Viņi viens otrā ļoti iemīlējas. Priesteris aklo meiteni izdziedēja. Savā nāves dienā viņš, ar savām asinīm, mīļotai rakstīja vēstuli. Vēstuli, kurā mēģināja izteikt cik ļoti viņš viņu mīl … <br />
<br />
No šīs leģendas, tad arī ir nākusi šī skaistā tradīcija – Valentīna dienā savam mīļotajam cilvēkam pateikt, uzrakstīt, cik ļoti mēs viņu mīlam. Ne tikai pateikt, bet apzināties savas jūtas un uzdrīkstēties padalīties tā, it kā tā būtu pēdējā iespēja, pēdējā reize….. tā patiesi un no sirds. Kad mēs savai otrai pusītei esam, pēdējo reizi, teikuši savas jūtas tā, it kā tā būtu pēdējā iespēja, pēdējā reize? <br />
<br />
Jā! Nopirkt mantiņu un uzdāvināt – tas ir viegli! Esmu dzirdējusi sakām: „Kāpēc man ko vairāk teikt? Tāpat jau zina, ko es jūtu.” Savukārt es vēlos mūsu uzmanību vērst uz to, ka mīlestībai patīk pārsteigumi, kas ir neatkārtojami un tiek izpausti emociju, jūtu un atziņu valodā! <br />
<br />
<br />
<br />
<br />
&lt;b&gt;Lilita Burova&lt;/b&gt;<br />
Personības pilnveides treniņsemināru vadītāja, <br />
sertificēta psiholoģe<br />
www.vitalitate.lv <br />
<br />