Vai Tu piespiestu podziņu?

Ik pa laikam kāds draugs dalās ar interesantiem video, kur kāds uzņēmums, reklāmas kampaņas ietvaros (lielākoties), aicina cilvēkus uzdrīkstēties. Nav ne jausmas, vai šajos video drosmīgākie ir aktieri vai tiešām drosmīgi garāmgājēji, bet šo reklāmu ideja mani vienmēr uzrunā. Un vienmēr liek aizdomāties – vai es piespiestu podziņu?

Gribas domāt un cerēt, ka es būtu tik drosmīga, un nedomātu par to, kāpēc citi iet garām un nenospiež to vilinošo podziņu, vai nenobītos, ka varu izdarīt, ko briesmīgu un nepareizu.

Tomēr ne jau uz ielas uzliktā, spilgti pamanāmā podziņa ir ierosinātājs. Tādu „podziņu” ir simtiem visapkārt katru dienu. Un katru dienu ir izvēle –piespiest to podziņu vai nē. Izdarīt, ko neparastu, neierastu, nepieņemamu sev vai citiem vai nē, un turpināt mierīgi slīdēt garām sarkanajām podziņā savā pelēkajā ikdienas rutīnā. Ierosinātājs nav podziņa – ierosinātāji vienmēr esam mēs paši. Podziņas ir tikai iespēja izmantot mūsu neizsīkstošo (cerams) ziņkāri, vēlmi pēc kā jauna, vēlmi pēc piedzīvojuma, vēlmi pēc prieka un vēlmi pēc lieliskām atmiņām pēc tam.

Uzsitu sev pa plecu, jo pārcilājot pēdējo mēnešu rīcības, ar prieku secinu, ka esmu gan pāris podziņas piespiedusi. Savas sarkanās podziņas, kas ir likušas izrauties, sajusties neomulīgi, citādāk vai priecīgāk, lai gan vienmēr, arī neomulīgās podziņas galu galā ir priecīgās podziņas. Gluži kā video – sākumā izbīlis un nesaprašana, kas nu ir izdarīts, bet beigu beigās – smaids līdz ausīm un diena izdevusies. Un jo vairāk podziņu pamani un piespied, jo vairāk priecīgu un izdevušos dienu. Tieši tik vienkārši!

Vai Tu piespiestu podziņu?