Vārda dienu svin: Guntra, Ginters, Marianna

Vai tie, kas ir savādāki, ir sliktāki?

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Vairākas dienas mani nepamet pārdomas par svētdienas vakarā redzēto filmu “Tāda pati meitene (A girls like me: Gwen Araujo story). Nespēju līdz galam sagremot nežēlību un trulumu ar kādu spēj dzīvot cilvēki. nespēju sagremot to, ka kāds var kādu nogalināt tikai tāpēc, ka tas kāds ir savādāks! Liekas baisi, netaisni un nežēlīgi. Uz ko balstās pieņēmumi par lietām kas ir pareizas un nepareizas? Kurš nospriež kas ir norma un kas ir ārpus normas robežām? Kā var nogalināt kādu tikai tāpēc, ka tas ir savādāks? vai tiešām katram nav tiesības būt tādam kāds tas patiesībā ir? Pēc filmas es lasīju daudz oriģinālmateriālus par šo drausmīgo notikumu un ziniet jābrīnās! Jābrīnās par cilvēces stulbumu! Aizstāvības advokāts savu aizstāvamo labā teica: Viņi bija spiesti tā rīkoties sabiedrības nostājas dēļ! kas par idiotismu? Kā var nežēlīgu slepkavību attaisnot ar sabiedrības nostāju? Nespēju saprast vai mani vienu šī filma tik spēcīgi ir ietekmējusi?

Tiem, kuri neredzēja šo filmu un kuriem nav ne mazākā priekšstata par ko es patreiz rakstu, īsi ieskicēšu galveno domu: Gwen Araujo ir puisis transvestīts (skatieties attēlā, tā ir īstā Gwena vai Edijs, sauciet kā gribiet)vārdā Edijs Araujo. Viņš vienmēr ir juties kā meitene un apmēram 16/17 gadu vecumā ir nolēmis to vairs neslēpt. Viņš atsakās no savas būtības būt puisim un pieņem sevi kā meiteni nosaucot sevi par Gwenu. Kādu laiku viss ir labi, bet pēc kādas vētrainas ballītes, kurā puiši neatturoties no šis smukās meitenes, ir maigojušies ar viņu, izceļas strīds, jo tiek atklāt, ka Gwena patiesībā ir vīrietis un izceļas nežēlīgs kautiņš, kurā 4 puiši piekauj Gwenu līdz nāvei un aprok kaut kādā mežmalā.

Dalīties.

9 komentāru

  1. Eva Savele-Gavare on

    Un galvenais, ka tas iespiežas prātā. Es to filmu lejuplādēju un šodien noskatījos vēlreiz. Ar visu to, ka zinu, kas tur būs, es skatos un pilnīgi gribas lai notiek brīnums un scenārijs mainās un viss notiek savādāk…<br>Ja tikai tā būtu filma, bet baisākais ir tas, ka dzīves scenāriju neviens nespēj mainīt…

  2. Šo filmu gan redzējusi neesmu, bet ar tādiem pat jautājumiem esmu sastapusies, tiesa gan, ne saitītus ar orientāciju, bet tīri par attieksmi pret dzīvi. Ir ļoti daudz cilvēku, kuri uzskata, ka tas, kā dzīvo, domā, dara viņi, ir vienīgais un pareizais un nosoda citus, ja viņi tomēr domā savādāk, dara savādāk… īsāk – nepieņem to, ka otrs arī ir personība ar SAVU skatu uz dzīvi, ar SAVU pieredzi, ar SAVIEM uzskatiem, domām, vēlmēm, sapņiem. <br>Godīgi sakot, nezinu, kā es reaģetu pati uz cilvēku ar citādu orientāciju, bet zinot sevi, varētu reaģēt bez nosodījuma, jo cilvēkus pieņemu tādus, kādi tie ir. Un nav man nekādu tiesību kādu par kaut ko nosodīt, jo perfektu cilvēku nav, pareizu cilvēku nav… un nevienam nav tiesību noteikt, kas un kā otram ir jādara. nekur arī nav noteikts, kas vispār ir pareizi vai nepareizi… tie ir tikai cilvēku galviņās iedēstīti citu stereotipi.

  3. pēc šīs filmas noskatīšanās tiešām biju sašutusi par cilvēku aprobežotību un nezināšanas sekām. turklāt Gvenas pasaule pēc pārvērtībām man likās tik skaista un harmoniska, pēc kādas mums katram būtu jātiecas. mēs, pārējie pat aptvert nevaram, ko savā prātā pārdzīvo viņi, citādie, tie, kuri piedzimuši neparasti, atšķirīgi no sabiedrībā vispārpieņemtajām normām. skumji.

  4. skumji, ka tas patiešām ir patiesas dzīves stāsts. ja jau pievēršas visiem varbūt un kurš vainīgs, tad noskatoties filmu, tur vainīgos atrast, jo ja viens nedarītu tā, nenotiktu ķēdes reakcija uz citām lietām, kas noveda pie sekām…<br>Ja vien… Bet domāju, ka tāda bija šīs meitenes misija, kādam ko iemācīt. varbūt sāpīgā un nežēlīgā veidā, tomēr rezultāti ir, jo viņas māte tagad cīnās par transeksuāļu tiesībām uz vienlīdzību.

  5. Eva Savele-Gavare on

    Es visu laiku par to domāju: ja mamma nebūtu iejaukusies, tad puisis viņu nebūtu pametis un tad viņa nebūtu tajā vietā un tajā laikā. Lai gan, ja jau liktenis mums lemts, tad iespējams ja ne šī situācija, tad kāda cita… Eh, vienalga bēdīgi.

Atbildēt Eva Savele-Gavare Atcelt