Vārda dienu svin: Ādolfs, Ilgonis

Vai bērnības svētki atdzims?

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Piedzimstot bērniņam, jaunie vecāki izvēlas mazajai atvasītei krustvecākus no radu vai draugu loka, jautājums tikai vai un kā to noformēt oficiāli. Ko izvēlēties – kristīt bērnu baznīcā, rīkot krustabas, ievērojot latviskās tradīcijas vai varbūt svinēt bērnības svētkus? Bērnības svētki bija padomju laika iezīme, taču arī šobrīd ir pašvaldības, kurās tiek organizēti bērnības svētki, jo arvien vairāk jauno ģimeņu par tiem sāk interesēties. SievietesPasaule.lv skaidroja, kas ir bērnības svētki un vai pastāv iespēja, ka tie „atdzims”?

Bērnības svētki- padomju laiku tradīcija
„Bērnības svētki sākti svinēt jau 60-tajos gados un šī tradīcija beidzās pēc 1991. gada. Tā ir padomju laika tradīcija, kura bija ļoti iecienīta katrā ciemā. Tie bija svētki visiem, kuriem mājās auga mazulis no dzimšanas līdz skolas vecumam. Parasti piedalījās bērni no viena gada vecuma. Šajos svētkos varēja dalību ņemt tikai vienu reizi. Kopā ar mazuli bija viņa vecāki un krustvecāki. Svinīgo pasākumu vadīja svētku vadītājs. Bērnus šūpoja šūpolēs, izdeva apliecības, pēc svinīgā pasākuma visi devās kādā izbraucienā vai uzstājās aktieri. Tas bija atkarīgs no pasākuma organizatora. Netrūka arī apsveicēji ar ziediem vecākiem,” – bērnības svētku nozīmību atceras Aina Sļisarenko, Kurmāles pagasta kultūras darba organizatore.

Kandavā bērnības svētku organizēšana atsākta ar jaunu sparu
Lai gan līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu bērnības svētku svinēšanas tradīcija pieklusa, šobrīd ir dažas pašvaldības, kas pēc jauno ģimeņu pieprasījuma tos atkal organizē. Viena no šādām vietām ir Kandava.

Jautāta, kāpēc bērnības svētku organizēšana atkal atsākusies, Solvita Jansone, Kandavas kultūras nama kultūras darba organizatore, atzīst, ka Kandavā šo svētku svinēšana būtībā nemaz nav bijusi pārtraukta, viss atkarīgs tikai no pašiem cilvēkiem – ja ir pieprasījums, tad tie tiek organizēti. Turklāt interesi izrādot ne tikai vietējie iedzīvotāji, bet arī ģimenes no citām pilsētām. Bērnības svētki Kandavā tiek rīkoti atkarībā no cilvēku ieinteresētības, taču vidēji tas ir ik pēc pieciem gadiem.

Arī Iveta Grunte, Kandavas novada Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece, uzskata, ka Kandavā bērnības svētki, īsti izzuduši nav nekad, taču galvenais iemesls, kāpēc atsākta bērnības svētku organizēšana ar jaunu sparu, esot to ģimeņu interese, kuras baznīcā rīkot kristības nevarot – tās ir nepilnās ģimenes vai ģimenes, kurās ir bērni no iepriekšējām laulībām. Iveta Grunte uz jautājumu par to, vai bērnības svētkus vajadzētu atjaunot un vai tie mazajām atvasītēm ir nepieciešami, atbild apstiprinoši – „Tie tomēr ir bērnības svētki – nozīmīga un skaista diena bērna dzīvē.

PIEREDZE: Mēs sarīkojām savai meitai bērnības svētkus
Līga K., trīs bērnu māmiņa : „Mūsu dzīvesvietā dome sadarbībā ar kultūras namu katru gadu organizē bērnības svētkus mazajiem līdz 8 gadu vecumam. Mēs ar vīru neesam kristīti baznīcā un uz baznīcu kā tādu raugāmies skeptiski, tādēļ arī tika pieņemts lēmums par labu bērnības svētkiem. Mūsu pagastā tajā laikā tika atjaunota bērnības svētku tradīcija, kas 10 gadu laikā bija ļoti pietrūkusi. Tas sakrita ar laiku, kad vecākajai meitai vajadzēja sākt iet skolā 1. klasītē.

Bērniem, manuprāt, tā bija nozīmīga diena, kad no “bērndārznieka” kļūst par mazo skolnieciņu. Bērnu prieks un lepnums vēl tagad palicis atmiņā. Viss bija ļoti skaisti izdomāts, gan spēles, gan priekšnesumi utt. Neizpalika arī ceļa maizes došana un mazo apdāvināšana ( par to gan iepriekš bija dalības naudiņa jāsamaksā ), bet bērniem patika un tā diena spilgti palikusi atmiņā. Nu jau pagājuši vairāki gadi. Pa šo laiku mums ir piedzimusi vēl viena atvasīte, kurai ir tikai gadiņš. Ja būs iespēja, bērnības svētki būs arī viņai.”

Un kāds ir Tavs viedoklis – vai bērnības svētkiem jāatdzimst?

Dalīties.

3 komentāru

  1. Līga Ozoliņa on

    Esmu padomju laiku bērns un mūsu ciemā bērnībsvētku organizēšana bija goda lieta. Tā arī mums ar māsu abām ir bijuši bērnībssvētki, kad tikām pie savām superīgajām krustmātēm un krusttēviem. Cik pati atceros un mamma ir stāstījusi – tie bija īsteni bērnu svētki. Sākumā kultūras namā bijis saviesīgs pasākums, kurā oficiāli piereģistrēti bērna krustvecāki, notikusi krustbērnu iešūpošana, sniegti dažādi priekšnesumi. Pēc tam esot sekojis brauciens zirga pajūgā un tad jau arī saviesīgā daļa mājās. <br>Lai arī vēlāk esmu izgājusi mācību un esmu kristīta baznīcā, priecājos, ka man ir bijuši bērnības svētki, kuros man ir tikuši tik jauki krustvecāki. Citādāk jau varētu tā mutiski vecāki norunāt, bet vai tas būtu tik paņemts tik nopietni, lai visas dzīves garumā uzturētu tuvas attiecības… Bērnības svētki tomēr ir veids, kā it kā neformāli, tomēr nostiprināt vecāku un viņu radu vai draugu norunu būt par krustvecākiem. <br>Es domāju, ka arī šodien būtu daudz gribētāju piedalīties šādos bērnu svētkos, jo ir tomēr tik daudz vecāku, kuri nav piederīgi nevienai ticībai (nav draudzē), kā rezultātā nevar bērnus kristīt baznīcā. Šis tādā gadījumā būtu jauks pasākums, kurā skaistā veidā bērnam „dot” krustvecākus.

  2. manas mīļākās bērrnības bildes ir tieši no bērnības svētkiem, ar šūpolēm un milzu lāci, ko man uzdāvināja krustvecāki, tie tiešām bija ļoti skaisti svētki, priecājos, ka tos atkal sāk svinēt!

  3. Mūsu pagastā ir gan bērnības gan pilngadības svētki. Fantastiski svētki parsti vasaras vidū. Bērni joprojām tiek izšupināti šupolēs,bet pilngadnieki, kā nu kuru gadu… ta svecītes dedzina,ta vēlēšanās raksta utt.

Atstāt Ziņu