šodien aizdomājos par attiecībām, kā izpratne par to, kas ir attiecības mainās gadu gaitā.
Ir cilvēki,kas saprot attiecības ar definīciju – savstarpēja sadarbība, kur abas puses ir apmierinātas,
Bet vai šādi šis vārds būtu jāuztver visās jomās.
Agrāk cilvēki nepieļāva intīmas attiecības pirms kāzām, un par krāpšanu varēja saņemt nāves sodu…
Tad nāca 20. gs 50. gadi seksuālā revolūcija… un cilvēki sāka uzskatīt, ka var dzīvot kopā tā pat pārtiekot tikai no mīlestības, bez solījumiem un gredzeniem
Vēlāk rādās uzskats, ka ir normāli, ka var ar kādu kļūt intīmi tuvs pat nezinot viņa vārdu…
Taču pēdējā laikā esmu ievērojusi, ka dažās interneta mājaslapās, it sevisķi ORB.lv, slēpti vai atklāti ir cilvēki, kas mēģina popularizēt uzsaktu, ka sānsoļi attiecībās ir pieļaujami, un tas ir ok, ja abi partneri to dara abiem to zinot.
Bet vai tās ir attiecības?
Es laikam kļūstu vecmodīga, ja reiz uzskatu, ka attiecības tomēr nozīmē uzticību un seksuālas attiecībās tikai partneriem savā starpā.
Vai nerodas sajūta, ka paies gadi un precēšanās paliks tikai kā mīts?
-vecmāmiņ vecmāmiņ, jūs es vectēvu tiešām bijāt precējušies?
-jā, bet tas bija sen sen…
vai arī
-Reiz sensenos laikos dzīvoja laulāts pāris…
– nu beidz, nestāsti man te pasakas!
