Uz kino ekrāniem – Agileras Burleska

Pēc pērnvasar kritiķu un fanu vēsi uzņemtās Kristīnas Agileras (Christina Aguilera) atgriešanās mūzikas tirgū pēc četru gadu dekrēta atvaļinājuma nepieradinātas, agresīvas, pat brīžam sadistiskas vamp sievietes ampluā ar albumu „Bionic”, Agilera atriežas pie viņai reiz pasaules slavu un Grammy balvu nesušās 1920.-to gadu Holivudas stilistikas. Šoreiz gan kino. Gada izskaņā 29 gadīgā Agilera pirmo reizi būs redzama uz lielā ekrāna galvenajā lomā varietē filmā „Burlesque”. Duetu viņas kino debijā veidos mūzikas dieviete Šēra (Cher). Garā filmas treilera versija šonedēļ parādījās internetā, ļaujot noprast zīmīgākās sižeta peripetijas. Noprotams, ka to gan nebūs daudz un ka projekts tapis drīzāk „Bionic” pārdošanas datu reanimēšanai.

Make-up kā glezna uz sejas
Agilera filmā atveido meiteni vārdā Alise, kura, bēgot no skarbas un neskaidras nākotnes mazpilsētā, cer kļūt par slavenu dejotāju un tādēļ dodas uz sapņu pilsētu – Losandželosu. Pēc neveiksmīga mēģinājuma iekārtoties par bomonda iecienītā kluba „The Burlesque Lounge” varietē solo dejotāju, kluba īpašniece un spožākā zvaigzne Tesa (Šēra) pieņem Alisi darbā par kokteiļu oficianti. „Burlesque” dejotāju pārdrošie tērpi un horeogrāfija sajūsmina „zaļo gurķi” Alisi, kura dod sev zvērestu reiz kāpt uz šīs skatuves. Iesākumā gan skatuve izrādās par augstu. „Lielisks entuziasms, nepiemērots laiks pļāpām,” tieši tik īsi viņu atšuj Tesas labā roka, kuru atveido Stenlijs Tuči (Stanley Tucci) – tas pats, kurš tēloja Merilas Strīpas (Meryl Streep) dēmoniski stingrās modes žurnāla galvenās redaktores Mirandas palīgu filmā „Sātans Prada brunčos” (The Devil Wears Prada)

„Kad tu liec sev make-up, tu esi kā mākslinieks, tikai gleznu vietā tu glezno savu seju,” mātišķi pamāca Tesa, grimējot Alisi, ļaujot noprast, ka Alise, kā jau Losandželosas brīnumzemei pienākas, savu panāks. Tiesa, ne jau ar dejām – viņa pierāda Tesai, ka ir radīta skatuvei, protams, sākot uz tās dziedāt. Viņas balss spārnoti, naudas maisi-apmeklētāji nebeidzamā plūsmā dodas uz klubu, glābjot to no bankrota, taču tieši šajā brīdī sākas lielākās problēmas, par kurām varēsi uzzināt tuvāk  pēc pusgada – Amerikā filmas iznākšana pieteikta 24.novembrī, bet līdz mūsu kino ekrāniem atceļos īsi pirms nākamā gada Valentīndienas – 4.februārī.

Plaģiātisma nomelnošanas kampaņa
Tieši šajā laikā Amerikā pilnā sparā notiek ikgadējā Ziemassvētku dāvanu pirkšanas drudža trakums, līdz ar to Agilerai nebūtu lieki atgādināt saviem kādreizējiem fanu pulkiem par joprojām neizpirktiem šīgada albuma „Bionic” eksemplāriem. Lai arī, piemēram, Lielbritānijā šis albums startēja topa 1.vietā, tomēr pirmajā nedēļā pārdotie 24 tūkstoši ir albumu topa līderim zemākie pārdošanas rādītāji pēdējo astoņu gadu laikā. Dzimtajā ASV albums startēja 3.vietā ar trīskārt zemākiem pārdošanas rezultātiem nekā iepriekšējiem trim studijas albumiem.

Šo komerciālo neveiksmi noteica vairāku apstākļu sakritība, ko kaismīgākie Agileras fani pat pasteidzās nosaukt par kāda konkurenta antireklāmas kampaņu. Tiesa, neveiksmīgo izvēli kā pirmo albuma singlu klajā laist dziesmu „Not Myself Tonight“, kas iedragāja cerības par vēl oriģinālāku saturu, nevar norakstīt uz nelabvēļu rosīšanos. Mūzikas kritiķi saprotoši māja, ka dziesmas video klipā izmantotie sadomazohisma mājieni ir tikai estētisks elements, taču nosodīja Agileru par idejas patapināšana un Madonnas 80.-to gadu uzsvērti erotiskajiem video vēstījumiem. Plaģiātisma tēma acumirklī tika ievazāta visos mūzikas forumos, kur arī sakņojās otrs pārmetums – Agilera kopējot Lady Gaga uzmācošo teatrālismu un butaforisko pieskaņu.

Vai Jūs esat Lady Gaga fane?
Šī nebija pirmā reize, kad Agilera tika salīdzināta ar Lady Gaga – 2008.gada decembrī, kad it visur skanēja otrās starptautiskais hīts „Poker Face“, Londonas laikraksts „The Sunday Times” ziņoja par neskaitāmos blogos piesauktām abu dziedātāju līdzībām frizūrās, make-up un stilā. Korespondente uzdeva acīmredzami provokatīvu jautājumu, vai Agilera ir Lady Gaga fane, saņemot vīpsnājošu atbildi: „Godīgi sakot, es neesmu droša, kas tā ir par personu. Es nezinu, vai tas ir vīrietis vai sieviete.” Šogad dziedātāja savā Twitter kontā taisnojās, ka rada tikai viņai pašai raksturīgu mūziku. „Es šajā jomā esmu jau vairāk kā desmitgadi, un es uzskatu, ka mani darbi runā par mani pašu,” šoreiz viņa mēģināja būt atturīga. Taču tam visam sekoja vājie „Bionic” pārdošanas dati un mūzikas bosu lēmums līdz nākamajam gadam atlika šovasar pieteikto albuma popularizēšanas tūri Ziemeļamerikā, kurā kā iesildošā māksliniece bija pieaicināta britu dziedātāja Leona Ljuisa (Leona Lewis).

Vispārinājums par visu „Bionic” kā aizlienētu no citiem mūziķiem gan ir nepelnīts. Kaut vai pirmā dziesma „Bionic” ar tādu pašu nosaukumu kā albumam pierāda, ka Agilera rada ko nebijušu, nevis iet citu iestaigātas takas. Tāpat klausīšanās vērtas ir „Glam“, „Lift Me Up” un kā oficiāls singls izdotā albuma dziesma „You Lost Me“, kurai tapis tikpat dramatisks video kā pati dziesma. Tajā jaušamas atsauces uz Agileras 2006.gada pasaules grāvēju – albumu „Back to Basics” (Atpakaļ pie pamatiem), ar kuru viņa izteica savu sajūsmu izcilākajiem 20.gadsimta sākuma džeza māksliniekiem un tālaika Holivudas glamūram, kas iespaidoja viņas pašas daiļradi. Pati dziedātāja to nodēvēja par „atgriešanos pie saknēm”, kas arī noteica iepriekšējā albuma nosaukuma izvēli. Arī kino debijā, kuru Latvijā varēsim izbaudīt pēc pusgada, Agilera atgriežas pie saknēm.