Un tad,kad atkal ausīs saule,
un rasas lāses mirdzēt sāks,
kad pamodīsies pasaule,
mani atkal atmiņas apciemot nāks.
Es uzvilkšu nepatiesu smaidu,
lai apkārtējie nenojaustu,
ka manu sirdi sāpes plosa,
un atmiņas ik brīdi moka.
Ar cēli paceltu galvu,
es pretī rūgtumam iešu.
Es cīnīšos cik spēšu,
bet sāpes es aizkliedēšu.
Un tad, kad atkal ausīs saule,
un rasas lāses mirdzēt sāks,
kad pamodīsies pasaule,
kā no jauna būšu piedzimusi es!
1 komentārs
…un ausīs saule un atkal iešu ar paceltu galvu….!!! Cik daudzām sievietēm tuvi šie vārdi!